Visi uzdevumi par kombinatoriku
Dotas \(4\) pēc ārēja izskata vienādas lodītes. Uz tām uzrakstīts attiecīgi " \(1\) grams", " \(3\) grami", " \(4\) grami", " \(7\) grami". Zināms, ka tieši vienas lodītes masa ir citāda, nekā norāda uzraksts uz tās. Kā ar divām svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem atrast šo lodīti?
Kvadrātā ar izmēriem \(7 \times 7\) rūtiņas jāizvieto \(n\) "stūrīšus" (2.zīm. attēlotās figūras) tā, lai tajā vairāk nevarētu ievietot nevienu citu šādu "stūrīti". (Stūrīšu malām jāiet pa rūtiņu malām. Stūrīši var arī būt pagriezti citādāk.)

Parādi, kā to var izdarīt, ja
(A) \(n=9\);
(B) \(n=8\).
Dotas \(79\) pēc ārējā izskata vienādas monētas, no tām \(7\) ir viltotas, bet pārējās ir īstas. Visu īsto monētu masa ir vienāda, visu viltoto monētu masa arī ir vienāda, īstā monēta ir smagāka par viltoto. Kā ar \(3\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem atrast \(9\) īstās monētas?
Uz galda atrodas \(7\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka \(6\) no tām masas ir vienādas, bet septītajai masa varbūt ir citāda. Kā ar \(2\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir un, ja tā ir, tad vai tā vieglāka vai smagāka par citām?
Uz galda atrodas \(7\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka \(6\) no tām masas ir vienādas, bet septītajai masa varbūt ir citāda. Kā ar \(2\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir un, ja tā ir, tad vai tā vieglāka vai smagāka par citām?
Uz galda atrodas \(7\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka \(6\) no tām masas ir vienādas, bet septītajai masa varbūt ir citāda. Kā ar \(2\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir un, ja tā ir, tad vai tā vieglāka vai smagāka par citām?
Dots kvadrāts ar izmēriem \(n \times n\) rūtiņas.
Vienā gājienā kauliņu var pārlikt tieši \(2\) rūtiņas uz priekšu pa jebkuru
no diagonālēm, kas iziet no tā lauciņa, kurā atrodas kauliņš (skat. 4. att.,
kur kauliņš apzīmēts ar "o" un ar "x"
atzīmētas tās rūtiņas, uz kurām to drīkst pārvietot). Vai, veicot vairākus gājienus,
kauliņu no kreisās apakšējās
rūtiņas var pārvietot uz kreiso augšējo rūtiņu, ja kvadrāta izmēri ir:
(A) \(9 \times 9\); (B) \(10 \times 10\); (C) \(11 \times 11\)?

Dotas \(79\) pēc ārējā izskata vienādas monētas, no tām \(7\) ir viltotas, bet pārējās ir īstas. Visu īsto monētu masa ir vienāda, visu viltoto monētu masa arī ir vienāda, īstā monēta ir smagāka par viltoto. Kā ar \(3\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem atrast \(9\) īstās monētas?
Vai kvadrātā, kas sastāv no \(4 \times 4\) rūtiņām, var katrā rūtiņā ierakstīt naturālu skaitli no \(1\) līdz \(16\) (tiem visiem jābūt dažādiem) tā, lai nekādi divi skaitļi, kas ierakstīti rūtiņās ar kopīgu malu, abi vienlaicīgi nedalītos ne ar vienu citu naturālu skaitli kā \(1\)?
Dotas \(15\) pēc ārējā izskata vienādas monētas, bet visas to masas ir dažādas. Kā, izmantojot sviras svarus bez atsvariem, ar \(21\) svēršanu atrast gan pašu vieglāko, gan pašu smagāko monētu?
Dotas \(15\) pēc ārējā izskata vienādas monētas, bet visas to masas ir dažādas. Kā, izmantojot sviras svarus bez atsvariem, ar \(21\) svēršanu atrast gan pašu vieglāko, gan pašu smagāko monētu?
Dotas \(9\) pēc ārējā izskata vienādas monētas, no kurām \(2\) ir viltotas. Visu īsto monētu masas ir vienādas. Arī abām viltotajām monētām ir vienāda masa, bet tā ir lielāka nekā īstās monētas masa. Kā ar \(4\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem atrast abas viltotās monētas?
Uz galda atrodas \(7\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka \(6\) no tām masas ir vienādas, bet septītajai masa varbūt ir citāda. Kā ar \(2\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir un, ja tā ir, tad vai tā vieglāka vai smagāka par citām?
Uz galda atrodas \(7\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka \(6\) no tām masas ir vienādas, bet septītajai masa varbūt ir citāda. Kā ar \(2\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir un, ja tā ir, tad vai tā vieglāka vai smagāka par citām?
Uz galda atrodas \(7\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka \(6\) no tām masas ir vienādas, bet septītajai masa varbūt ir citāda. Kā ar \(2\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir un, ja tā ir, tad vai tā vieglāka vai smagāka par citām?
Dotas \(79\) pēc ārējā izskata vienādas monētas, no tām \(7\) ir viltotas, bet pārējās ir īstas. Visu īsto monētu masa ir vienāda, visu viltoto monētu masa arī ir vienāda, īstā monēta ir smagāka par viltoto. Kā ar \(3\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem atrast \(9\) īstās monētas?
Uz galda atrodas \(7\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka \(6\) no tām masas ir vienādas, bet septītajai masa varbūt ir citāda. Kā ar \(2\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir un, ja tā ir, tad vai tā vieglāka vai smagāka par citām?
Uz galda atrodas \(7\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka \(6\) no tām masas ir vienādas, bet septītajai masa varbūt ir citāda. Kā ar \(2\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir un, ja tā ir, tad vai tā vieglāka vai smagāka par citām?
Uz galda atrodas \(7\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka \(6\) no tām masas ir vienādas, bet septītajai masa varbūt ir citāda. Kā ar \(2\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir un, ja tā ir, tad vai tā vieglāka vai smagāka par citām?
Dotas sešas bumbiṇas, uz kurām ir uzraksti \(1~\text{g}\), \(2~\text{g}\), \(3~\text{g}\), \(4~\text{g}\), \(5~\text{g}\), \(6~\text{g}\), kas atbilst bumbiṇas masai gramos. Zināms, ka pieci no šiem uzrakstiem ir pareizi, bet viens ir nepareizs - attiecīgās bumbiṇas masa ir mazāka nekā norādīts uzrakstā. Kā ar divām svēršanām uz sviru svariem var noskaidrot, kurš uzraksts ir nepareizs?
Piezīme. Sviru svari ir svari, kuriem svirai abos galos piestiprina vienādus svaru kausus. Ja abos kausos ievieto priekšmetus ar vienādu masu, tad svaru kausi ir līdzsvarā. Ja vienā kausā ieliktais priekšmets ir smagāks, tad atbilstošais kauss nosveras uz leju.

Dotas \(4\) pēc ārēja izskata vienādas lodītes. Uz tām uzrakstīts attiecīgi " \(1\) grams", " \(3\) grami", " \(4\) grami", " \(7\) grami". Zināms, ka tieši vienas lodītes masa ir citāda, nekā norāda uzraksts uz tās. Kā ar divām svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem atrast šo lodīti?
Dotas \(9\) pēc ārējā izskata vienādas monētas, no kurām \(2\) ir viltotas. Visu īsto monētu masas ir vienādas. Arī abām viltotajām monētām ir vienāda masa, bet tā ir lielāka nekā īstās monētas masa. Kā ar \(4\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem atrast abas viltotās monētas?
Uz galda atrodas \(7\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka \(6\) no tām masas ir vienādas, bet septītajai masa varbūt ir citāda. Kā ar \(2\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir un, ja tā ir, tad vai tā vieglāka vai smagāka par citām?
Uz galda atrodas \(7\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka \(6\) no tām masas ir vienādas, bet septītajai masa varbūt ir citāda. Kā ar \(2\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir un, ja tā ir, tad vai tā vieglāka vai smagāka par citām?
Dotas sešas bumbiṇas, uz kurām ir uzraksti \(1~\text{g}\), \(2~\text{g}\), \(3~\text{g}\), \(4~\text{g}\), \(5~\text{g}\), \(6~\text{g}\), kas atbilst bumbiṇas masai gramos. Zināms, ka pieci no šiem uzrakstiem ir pareizi, bet viens ir nepareizs - attiecīgās bumbiṇas masa ir mazāka nekā norādīts uzrakstā. Kā ar divām svēršanām uz sviru svariem var noskaidrot, kurš uzraksts ir nepareizs?
Piezīme. Sviru svari ir svari, kuriem svirai abos galos piestiprina vienādus svaru kausus. Ja abos kausos ievieto priekšmetus ar vienādu masu, tad svaru kausi ir līdzsvarā. Ja vienā kausā ieliktais priekšmets ir smagāks, tad atbilstošais kauss nosveras uz leju.

Uz galda atrodas \(7\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka \(6\) no tām masas ir vienādas, bet septītajai masa varbūt ir citāda. Kā ar \(2\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir un, ja tā ir, tad vai tā vieglāka vai smagāka par citām?
Dotas \(4\) pēc ārēja izskata vienādas lodītes. Uz tām uzrakstīts attiecīgi " \(1\) grams", " \(3\) grami", " \(4\) grami", " \(7\) grami". Zināms, ka tieši vienas lodītes masa ir citāda, nekā norāda uzraksts uz tās. Kā ar divām svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem atrast šo lodīti?
Dotas \(9\) pēc ārējā izskata vienādas monētas, no kurām \(2\) ir viltotas. Visu īsto monētu masas ir vienādas. Arī abām viltotajām monētām ir vienāda masa, bet tā ir lielāka nekā īstās monētas masa. Kā ar \(4\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem atrast abas viltotās monētas?
Uz galda atrodas \(7\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka \(6\) no tām masas ir vienādas, bet septītajai masa varbūt ir citāda. Kā ar \(2\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir un, ja tā ir, tad vai tā vieglāka vai smagāka par citām?
Uz galda atrodas \(7\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka \(6\) no tām masas ir vienādas, bet septītajai masa varbūt ir citāda. Kā ar \(2\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir un, ja tā ir, tad vai tā vieglāka vai smagāka par citām?
Uz galda atrodas \(7\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka \(6\) no tām masas ir vienādas, bet septītajai masa varbūt ir citāda. Kā ar \(2\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir un, ja tā ir, tad vai tā vieglāka vai smagāka par citām?
Vai naturālos skaitļus no \(1\) līdz \(12\), katru izmantojot tieši vienu reizi, var uzrakstīt pa apli tādā secībā, ka jebkuru divu blakus esošu skaitļu starpība ir
(A) \(2\) vai \(3\);
(B) \(3\) vai \(4\)?
Katrīna iedomājusies divciparu naturālu skaitli, bet Profesors Cipariņš cenšas to uzminēt. Ar vienu jautājumu viņš nosauc Katrīnai kaut kādu savu iedomātu divciparu skaitli, bet Katrīna pasaka, cik šķirās (nevienā, vienā vai divās) profesora nosauktais skaitlis sakrīt ar viņas iedomāto. Pierādiet, ka profesors var noskaidrot Katrīnas iedomāto skaitli, uzdodot ne vairāk kā \(10\) jautājumus.
Piezīme. Ja Jūs nevarat izdomāt stratēgiju ar \(10\) jautājumiem, bet varat ar \(11,\ 12\) utt., uzrakstiet labāko no savām atrastajām.
Dotas \(20\) pēc ārējā izskata vienādas monētas, bet visas to masas ir dažādas. Kā, izmantojot sviras svarus bez atsvariem, ar \(28\) svēršanām atrast gan pašu vieglāko, gan pašu smagāko monētu?
Some of \(273\) villagers always tell the truth, the remaining ones lie all the time. Each of the villagers has exactly one favourite day of the week. There was a poll of all the villagers, and they were asked to answer seven questions with either "Yes" or "No":
| Question | ||
|---|---|---|
| Is Monday your favorite day? | \(\square\) Yes | \(\square\) No |
| Is Tuesday your favorite day? | \(\square\) Yes | \(\square\) No |
| Is Wednesday your favorite day? | \(\square\) Yes | \(\square\) No |
| Is Thursday your favorite day? | \(\square\) Yes | \(\square\) No |
| Is Friday your favorite day? | \(\square\) Yes | \(\square\) No |
| Is Saturday your favorite day? | \(\square\) Yes | \(\square\) No |
| Is Sunday your favorite day? | \(\square\) Yes | \(\square\) No |
The number of "Yes" answers received to each question was as follows: Monday - \(51\), Tuesday - \(52\), Wednesday - \(53\), Thursday - \(55\), Friday - \(54\), Saturday - \(56\), Sunday - \(57\). How many villagers lie all the time?
Daži no 273 ciema iedzīvotājiem visu laiku saka patiesību,
pārējie visu laiku melo. Katram no ciema iedzīvotājiem
ir tieši viena mīļākā nedēļas diena. Aptaujājot iedzīvotājus,
viņiem tika lūgts atbildēt uz septiņiem jautājumiem,
katrā no tiem izvēloties vienu no dotajām atbildēm:

Uz katru jautājumu saņemto apstiprinošo ("jā") atbilžu skaits bija šāds:
pirmdiena – \(51\), otrdiena – \(52\),
trešdiena – \(53\), ceturtdiena – \(54\), piektdiena – \(55\),
sestdiena – \(56\), svētdiena – \(57\). Cik ciema iedzīvotāji visu laiku melo?
Dotas \(11\) pēc ārējā izskata vienādas monētas, no kurām \(10\) ir īstas, bet viena ir viltota. Īstās monētas masa ir \(12\) grami, bet viltotās - \(11\) grami. Kā ar \(3\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem atrast viltoto monētu?
Doti seši atsvari, uz kuriem ir uzraksti \(1~\text{g}\), \(2~\text{g}\), \(3~\text{g}\), \(4~\text{g}\), \(5~\text{g}\), \(6~\text{g}\), kas atbilst atsvara masai gramos. Zināms, ka pieci no šiem uzrakstiem ir pareizi, bet viens ir nepareizs - attiecīgā atsvara masa ir lielāka nekā norādīts uzrakstā. Kā ar divām svēršanām uz sviru svariem var noskaidrot, kurš uzraksts ir nepareizs?
Piezīme. Sviru svari ir svari, kuriem svirai abos galos piestiprina vienādus svaru kausus. Ja abos kausos ievieto priekšmetus ar vienādu masu, tad svaru kausi ir līdzsvarā. Ja vienā kausā ieliktais priekšmets ir smagāks, tad atbilstošais kauss nosveras uz leju.

Dotas \(200\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Puse no tām sver pa \(100\) gramiem katra, puse - pa \(101\) gramu katra. Doti sviras svari bez atsvariem. Jāizveido divas monētu kaudzītes, lai to svari atšķirtos, bet monētu daudzumi tajās būtu vienādi. Ar kādu mazāko svēršanu skaitu Jūs to spējat izdarīt?
(Piezīme. Nav jācenšas pierādīt, ka Jūsu sasniegtais svēršanu skaits ir mazākais iespējamais.)
Doti seši atsvari, uz kuriem ir uzraksti \(1~\text{g}\), \(2~\text{g}\), \(3~\text{g}\), \(4~\text{g}\), \(5~\text{g}\), \(6~\text{g}\), kas atbilst atsvara masai gramos. Zināms, ka pieci no šiem uzrakstiem ir pareizi, bet viens ir nepareizs - attiecīgā atsvara masa ir lielāka nekā norādīts uzrakstā. Kā ar divām svēršanām uz sviru svariem var noskaidrot, kurš uzraksts ir nepareizs?
Piezīme. Sviru svari ir svari, kuriem svirai abos galos piestiprina vienādus svaru kausus. Ja abos kausos ievieto priekšmetus ar vienādu masu, tad svaru kausi ir līdzsvarā. Ja vienā kausā ieliktais priekšmets ir smagāks, tad atbilstošais kauss nosveras uz leju.

Šaha turnīrā katrs spēlētājs ar katru citu spēlēja vienu reizi. Par uzvaru iegūst \(1\) punktu, par neizšķirtu \(\frac{1}{2}\) punkta, par zaudējumu - \(0\) punktus. Jānis, Pēteris, Andris un Juris ieguva attiecīgi \(4 \frac{1}{2}\), \(3 \frac{1}{2}\), \(3\) un \(1 \frac{1}{2}\) punktus; neviens no citiem spēlētājiem neieguva vairāk punktu nekā Juris. Cik bija citu spēlētāju un cik punktus viņi ieguva?
Dotas \(11\) pēc ārējā izskata vienādas monētas, no kurām \(10\) ir īstas, bet viena ir viltota. Īstās monētas masa ir \(12\) grami, bet viltotās - \(11\) grami. Kā ar \(3\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem atrast viltoto monētu?
Doti \(4\) atsvari. Katram no tiem masa ir \(10~\mathrm{g}\) vai \(11~\mathrm{g}\). Doti arī svari, kas rāda uz tiem uzlikto atsvaru kopējo masu. Vai ar \(3\) svēršanām var noteikt katra atsvara masu?
Doti \(4\) atsvari. Katram no tiem masa ir \(10~\mathrm{g}\) vai \(11~\mathrm{g}\). Doti arī svari, kas rāda uz tiem uzlikto atsvaru kopējo masu. Vai ar \(3\) svēršanām var noteikt katra atsvara masu?
Doti \(4\) atsvari. Katram no tiem masa ir \(10~\mathrm{g}\) vai \(11~\mathrm{g}\). Doti arī svari, kas rāda uz tiem uzlikto atsvaru kopējo masu. Vai ar \(3\) svēršanām var noteikt katra atsvara masu?
Doti \(4\) atsvari. Katram no tiem masa ir \(10~\mathrm{g}\) vai \(11~\mathrm{g}\). Doti arī svari, kas rāda uz tiem uzlikto atsvaru kopējo masu. Vai ar \(3\) svēršanām var noteikt katra atsvara masu?
Kvadrāts sastāv no \(n \times n\) rūtiņām; viena stūra rūtiņa izgriezta. Rūtiņas malas garums ir \(1\). Atlikušo daļu jāsadala taisnstūros ar izmēriem \(1 \times 2\) tā, lai pusei no tiem garākā mala ietu vienā virzienā, bet pusei - otrā. Vai to var izdarīt, ja (A) \(n=5\), (B) \(n=7\)?
Dotas \(200\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Puse no tām sver pa \(100\) gramiem katra, puse - pa \(101\) gramu katra. Doti sviras svari bez atsvariem. Jāizveido divas monētu kaudzītes, lai to svari atšķirtos, bet monētu daudzumi tajās būtu vienādi. Ar kādu mazāko svēršanu skaitu Jūs to spējat izdarīt?
(Piezīme. Nav jācenšas pierādīt, ka Jūsu sasniegtais svēršanu skaits ir mazākais iespējamais.)
Dotas \(200\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Puse no tām sver pa \(100\) gramiem katra, puse - pa \(101\) gramu katra. Doti sviras svari bez atsvariem. Jāizveido divas monētu kaudzītes, lai to svari atšķirtos, bet monētu daudzumi tajās būtu vienādi. Ar kādu mazāko svēršanu skaitu Jūs to spējat izdarīt?
(Piezīme. Nav jācenšas pierādīt, ka Jūsu sasniegtais svēršanu skaits ir mazākais iespējamais.)
All positive integers from \(1\) to \(2022\) are written on a piece of paper, each appearing once. First, Amanda circled all the numbers divisible by \(3\) in red. She then circled all the numbers divisible by \(5\) in blue. Finally, she circled all the numbers divisible by \(7\) in green. How many numbers are circled with at least two different colors?
Uz papīra lapas uzrakstīti visi naturālie skaitļi no \(1\) līdz \(2022\) (katrs vienu reizi). Vispirms Amanda ar sarkanu zīmuli apvilka visus skaitļus, kas dalās ar \(3\). Tad viņa ar zilu zīmuli apvilka visus skaitļus, kas dalās ar \(5\). Un visbeidzot viņa ar zaļu zīmuli apvilka visus skaitļus, kas dalās ar \(7\). Cik ir tādu skaitļu, kas ir apvilkti ar vismaz divām dažādām krāsām?
Dotas \(11\) pēc ārējā izskata vienādas monētas, no kurām \(10\) ir īstas, bet viena ir viltota. Īstās monētas masa ir \(12\) grami, bet viltotās - \(11\) grami. Kā ar \(3\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem atrast viltoto monētu?
Dotas \(200\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Puse no tām sver pa \(100\) gramiem katra, puse - pa \(101\) gramu katra. Doti sviras svari bez atsvariem. Jāizveido divas monētu kaudzītes, lai to svari atšķirtos, bet monētu daudzumi tajās būtu vienādi. Ar kādu mazāko svēršanu skaitu Jūs to spējat izdarīt?
(Piezīme. Nav jācenšas pierādīt, ka Jūsu sasniegtais svēršanu skaits ir mazākais iespējamais.)
Laboratorijā \(64\) mēģenēs atrodas siekalu paraugi (siekalu daudzums paraugā ir pietiekams vairākām pārbaudēm). Zināms, ka viens paraugs ir inficēts ar vīrusu. Laborantam ir \(6\) testa trauki, kuros var ieliet siekalas no mēģenēm, un \(6\) reaģenti, ko pieliet testa traukā izveidotajam siekalu maisījumam (tiklīdz reaģentu ielej testa traukā, tas uzrāda vai neuzrāda vīrusa klātbūtni, un pēc tam kļūst neaktīvs). Kā, izmantojot \(6\) testa traukus un \(6\) reaģentus, noskaidrot, kurā paraugā ir vīruss?
Katrs no trīs rūķīšiem ir iedomājies vienu no skaitļiem \(1,\ 2\) vai \(3\), katrs - citu skaitli. Katrs rūķītis zina, kādus skaitļus ir iedomājušies pārējie rūķīši.
Kā var noskaidrot, kuru skaitli katrs rūķītis ir iedomājies, ja katram rūķītim var uzdot tieši vienu jautājumu, uz kuru viņš var atbildēt tikai ar "jā" vai "nē"? Katram rūķītim drīkst jautāt arī par citu rūķīšu iedomātajiem skaitļiem.
Doti \(4\) atsvari. Katram no tiem masa ir \(10~\mathrm{g}\) vai \(11~\mathrm{g}\). Doti arī svari, kas rāda uz tiem uzlikto atsvaru kopējo masu. Vai ar \(3\) svēršanām var noteikt katra atsvara masu?
Dotas \(20\) pēc ārējā izskata vienādas monētas, bet visas to masas ir dažādas. Kā, izmantojot sviras svarus bez atsvariem, ar \(28\) svēršanām atrast gan pašu vieglāko, gan pašu smagāko monētu?
Laboratorijā \(64\) mēģenēs atrodas siekalu paraugi (siekalu daudzums paraugā ir pietiekams vairākām pārbaudēm). Zināms, ka viens paraugs ir inficēts ar vīrusu. Laborantam ir \(6\) testa trauki, kuros var ieliet siekalas no mēģenēm, un \(6\) reaģenti, ko pieliet testa traukā izveidotajam siekalu maisījumam (tiklīdz reaģentu ielej testa traukā, tas uzrāda vai neuzrāda vīrusa klātbūtni, un pēc tam kļūst neaktīvs). Kā, izmantojot \(6\) testa traukus un \(6\) reaģentus, noskaidrot, kurā paraugā ir vīruss?
Katrs no trīs rūķīšiem ir iedomājies vienu no skaitļiem \(1,\ 2\) vai \(3\), katrs - citu skaitli. Katrs rūķītis zina, kādus skaitļus ir iedomājušies pārējie rūķīši.
Kā var noskaidrot, kuru skaitli katrs rūķītis ir iedomājies, ja katram rūķītim var uzdot tieši vienu jautājumu, uz kuru viņš var atbildēt tikai ar "jā" vai "nē"? Katram rūķītim drīkst jautāt arī par citu rūķīšu iedomātajiem skaitļiem.
Katrīna iedomājusies divciparu naturālu skaitli, bet Profesors Cipariņš cenšas to uzminēt. Ar vienu jautājumu viņš nosauc Katrīnai kaut kādu savu iedomātu divciparu skaitli, bet Katrīna pasaka, cik šķirās (nevienā, vienā vai divās) profesora nosauktais skaitlis sakrīt ar viņas iedomāto. Pierādiet, ka profesors var noskaidrot Katrīnas iedomāto skaitli, uzdodot ne vairāk kā \(10\) jautājumus.
Piezīme. Ja Jūs nevarat izdomāt stratēgiju ar \(10\) jautājumiem, bet varat ar \(11,\ 12\) utt., uzrakstiet labāko no savām atrastajām.
Doti \(4\) atsvari. Katram no tiem masa ir \(10~\mathrm{g}\) vai \(11~\mathrm{g}\). Doti arī svari, kas rāda uz tiem uzlikto atsvaru kopējo masu. Vai ar \(3\) svēršanām var noteikt katra atsvara masu?
Uz galda ir kaudze ar konfektēm. Karlsons un Brālītis pēc kārtas izdara gājienus, Karlsons sāk spēli. Vienā gājienā spēlētājs var paņemt no kaudzes un apēst vai nu vienu, vai divas konfektes. Uzvar tas spēlētājs, kurš apēd pēdējo konfekti. Kurš spēlētājs, pareizi spēlējot, vienmēr var uzvarēt, ja sākumā kaudzē ir (A) \(6\) konfektes; (B) \(2022\) konfektes?
Dotas \(8\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka vai nu visām tām masas ir vienādas, vai arī \(4\) monētām ir viena masa, bet \(4\) monētām - cita masa. Kā ar \(3\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem var noskaidrot, kura no iespējām pastāv īstenībā?
Dotas \(13\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. No tām \(12\) monētas ir ar vienādu masu, bet viena - ar atšķirīgu. Doti arī sviras svari bez atsvariem. Kā ar divām svēršanām noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir vieglāka vai smagāka par pārējām? Pašu monētu atrast nav nepieciešams.
Dotas \(14\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Zināms, ka \(13\) monētu masas ir vienādas savā starpā, bet vienas monētas masa ir citāda. Kā ar divām svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir vieglāka vai smagāka nekā pārējās? (Pašu monētu atrast nav nepieciešams.)
Dotas \(14\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Zināms, ka \(13\) monētu masas ir vienādas savā starpā, bet vienas monētas masa ir citāda. Kā ar divām svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir vieglāka vai smagāka nekā pārējās? (Pašu monētu atrast nav nepieciešams.)
Cik dažādus naturālus skaitļus, kam visi cipari ir dažādi, var izveidot no cipariem \(2,\ 0,\ 1,\ 8\) ?
Dotas \(8\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka vai nu visām tām masas ir vienādas, vai arī \(4\) monētām ir viena masa, bet \(4\) monētām - cita masa. Kā ar \(3\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem var noskaidrot, kura no iespējām pastāv īstenībā?
Uz galda rindā novietotas sešas monētas, zināms, ka starp tām ir vismaz viena īsta un vismaz viena viltota monēta, kas ir vieglāka nekā īstā. Visas īstās monētas sver vienādi, un arī visas viltotās monētas sver vienādi, bet ir vieglākas par īstajām. No katras īstās monētas pa labi (ne noteikti blakus) atrodas kāda viltota monēta, bet no katras viltotās pa kreisi (ne noteikti blakus) atrodas kāda īsta monēta. Kā ar divām svēršanām ar sviru svariem bez atsvariem var noteikt katra veida monētu skaitu?
Dotas \(8\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka vai nu visām tām masas ir vienādas, vai arī \(4\) monētām ir viena masa, bet \(4\) monētām - cita masa. Kā ar \(3\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem var noskaidrot, kura no iespējām pastāv īstenībā?
Dotas \(8\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka vai nu visām tām masas ir vienādas, vai arī \(4\) monētām ir viena masa, bet \(4\) monētām - cita masa. Kā ar \(3\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem var noskaidrot, kura no iespējām pastāv īstenībā?
Kvadrāts sadalīts \(12 \times 12\) vienādās kvadrātiskās rūtiņās un izkrāsots kā šaha galdiņš. Četrdesmit trijās baltajās rūtiņās sēž pa vienai mušai. Varde lēkā pa kvadrātu, katrā lēcienā šķērsojot divu rūtiņu kopējo malu. Tā nelec caur rūtiņu stūri un nelec rūtņā, kurā tā jau ir bijusi. Ielecot rūtiņā, kurā sēž muša, varde to apēd. Zināms, ka varde ir bijusi vismaz \(100\) rūtiņās. Pierādīt, ka varde ir apēdusi vismaz \(21\) mušu!
Dotas \(13\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. No tām \(12\) monētas ir ar vienādu masu, bet viena - ar atšķirīgu. Doti arī sviras svari bez atsvariem. Kā ar divām svēršanām noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir vieglāka vai smagāka par pārējām? Pašu monētu atrast nav nepieciešams.
Uz galda rindā novietotas sešas monētas, zināms, ka starp tām ir vismaz viena īsta un vismaz viena viltota monēta, kas ir vieglāka nekā īstā. Visas īstās monētas sver vienādi, un arī visas viltotās monētas sver vienādi, bet ir vieglākas par īstajām. No katras īstās monētas pa labi (ne noteikti blakus) atrodas kāda viltota monēta, bet no katras viltotās pa kreisi (ne noteikti blakus) atrodas kāda īsta monēta. Kā ar divām svēršanām ar sviru svariem bez atsvariem var noteikt katra veida monētu skaitu?
Dotas \(14\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Zināms, ka \(13\) monētu masas ir vienādas savā starpā, bet vienas monētas masa ir citāda. Kā ar divām svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir vieglāka vai smagāka nekā pārējās? (Pašu monētu atrast nav nepieciešams.)
Latvijā, tāpat kā visās eirozonas valstīs, apgrozībā ir \(1\); \(2\); \(5\); \(10\); \(20\) un \(50\) centu monētas. Pieņemsim, ka ir zināma no šīm monētām izveidotā naudas summa \(S\) un izmantoto monētu skaits \(M\). Daudzos gadījumos, zinot \(S\) un \(M\) vērtības, var viennozīmīgi noteikt izmantoto monētu komplektu. Piemēram, ja \(S=7\) un \(M=3\), tad ir izmantota viena piecu un divas viena centa monētas un citu variantu nav.
Kāda ir mazākā \(S\) vērtība, kurai var atrast tādu \(M\) vērtību, ka, zinot \(S\) un \(M\) vērtības, izmantoto monētu komplektu viennozīmīgi nav iespējams noteikt?
Uz galda rindā novietotas sešas monētas, zināms, ka starp tām ir vismaz viena īsta un vismaz viena viltota monēta, kas ir vieglāka nekā īstā. Visas īstās monētas sver vienādi, un arī visas viltotās monētas sver vienādi, bet ir vieglākas par īstajām. No katras īstās monētas pa labi (ne noteikti blakus) atrodas kāda viltota monēta, bet no katras viltotās pa kreisi (ne noteikti blakus) atrodas kāda īsta monēta. Kā ar divām svēršanām ar sviru svariem bez atsvariem var noteikt katra veida monētu skaitu?
Jurģis Mik̦eļdienas tirgū ar izlozes palīdzību izdalīja \(11\) balvas. Katra balva satur \(6\) rudens labumus: ābolus, bumbierus un bietes. Pie tam zināms, ka katra balva satur vismaz vienu ābolu, bumbieri un bieti. Pamatot, ka noteikti tika izdalītas divas tādas balvas, kurām bija vienāds saturs.
Dotas \(8\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka vai nu visām tām masas ir vienādas, vai arī \(4\) monētām ir viena masa, bet \(4\) monētām - cita masa. Kā ar \(3\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem var noskaidrot, kura no iespējām pastāv īstenībā?
Profesoram Cipariņam ir \(10\) monētas; tieši \(2\) no tām ir viltotas, bet viņš nezina, kuras. Cipariņš pazīst burvi, kuram vienā reizē var iedot pārbaudīt \(3\) monētas; pēc pārbaudes burvis atdod monētas atpakaļ un klusējot norāda uz vienu no tām. Ir zināms: burvis nenorāda uz īstu monētu, ja starp viņam iedotajām trim monētām ir kaut viena viltota. Kā ar \(4\) pārbaudēm Cipariņš var garantēti noskaidrot vismaz vienu viltoto monētu?
Dotas \(8\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka vai nu visām tām masas ir vienādas, vai arī \(4\) monētām ir viena masa, bet \(4\) monētām - cita masa. Kā ar \(3\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem var noskaidrot, kura no iespējām pastāv īstenībā?
Cik dažādus naturālus skaitļus, kam visi cipari ir dažādi, var izveidot no cipariem \(2,\ 0,\ 1,\ 8\) ?
Uz galda stāv četras pēc izskata vienādas bumbiņas, to masas attiecīgi ir \(10, 11, 12\) un \(13\) grami. Vai ar dažām svēršanām uz sviru svariem bez atsvariem, kur katrā kausā drīkst ielikt tieši divas bumbiņas, iespējams
(A) atrast visvieglāko un vissmagāko bumbiņu;
(B) noteikt katras bumbiņas masu?
Dotas \(13\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. No tām \(12\) monētas ir ar vienādu masu, bet viena - ar atšķirīgu. Doti arī sviras svari bez atsvariem. Kā ar divām svēršanām noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir vieglāka vai smagāka par pārējām? Pašu monētu atrast nav nepieciešams.
Skaitḷu virknes pirmais loceklis ir \(12\). Katru nākamo iegūst iepriekšējo vai nu reizinot ar \(2\) vai \(3\), vai arī izdalot ar \(2\) vai \(3\) (ja tas dalās bez atlikuma). Vai šīs skaitļu virknes 61.loceklis var būt skaitlis \(54\)?
Kādu lielāko daudzumu dažādu ciparu var izrakstīt pa apli tā, lai katri divi blakus uzrakstīti cipari, lasot tos vienalga kādā virzienā, veidotu pirmskaitļa pierakstu?
Divi spēlētāji pamīšus raksta uz tāfeles pa vienam naturālam skaitlim no \(1\) līdz \(9\) ieskaitot. Nedrīkst rakstīt skaitļus, ar kuriem dalās kaut viens jau uzrakstīts skaitlis. Kas nevar izdarīt gājienu, zaudē.
Parādiet, kā tas, kas izdara pirmo gājienu, var uzvarēt.
Riņķis sadalīts \(15\) vienādās daļās (skat. 12.att.). Divi spēlētāji pamīšus tās aizkrāso. Vienā gājienā drīkst aizkrāsot vai nu vienu no šīm daļām, vai divas blakus esošas daļas. Spēlētājs, kurš nevar izdarīt gājienu, zaudē. Kurš spēlētājs - pirmais vai otrais - vienmēr var uzvarēt?

Uz galda stāv četras pēc izskata vienādas bumbiņas, to masas attiecīgi ir \(10, 11, 12\) un \(13\) grami. Vai ar dažām svēršanām uz sviru svariem bez atsvariem, kur katrā kausā drīkst ielikt tieši divas bumbiņas, iespējams
(A) atrast visvieglāko un vissmagāko bumbiņu;
(B) noteikt katras bumbiņas masu?
Vai rindā kaut kādā secībā var uzrakstīt naturālus skaitļus (A) no \(1\) līdz \(23\); (B) no \(1\) līdz \(2023\) tā, lai blakus skaitļiem nebūtu vienādu ciparu?
Pa apli uzrakstīti pieci dažādi skaitļi, nekādu divu blakus uzrakstīto skaitļu reizinājums nav pozitīvs. Aplūkojam visus piecus triju pēc kārtas uzrakstītu skaitļu reizinājumus. Cik no tiem ir pozitīvi?
Uz galda stāv četras pēc izskata vienādas bumbiņas, to masas attiecīgi ir \(10, 11, 12\) un \(13\) grami. Vai ar dažām svēršanām uz sviru svariem bez atsvariem, kur katrā kausā drīkst ielikt tieši divas bumbiņas, iespējams
(A) atrast visvieglāko un vissmagāko bumbiņu;
(B) noteikt katras bumbiņas masu?
Profesoram Cipariņam ir \(10\) monētas; tieši \(2\) no tām ir viltotas, bet viņš nezina, kuras. Cipariņš pazīst burvi, kuram vienā reizē var iedot pārbaudīt \(3\) monētas; pēc pārbaudes burvis atdod monētas atpakaļ un klusējot norāda uz vienu no tām. Ir zināms: burvis nenorāda uz īstu monētu, ja starp viņam iedotajām trim monētām ir kaut viena viltota. Kā ar \(4\) pārbaudēm Cipariņš var garantēti noskaidrot vismaz vienu viltoto monētu?
Tabulā, kuras izmēri ir \(3 \times 3\) rūtiņas, katrā rūtiņā ierakstīts viens naturāls skaitlis, kas nepārsniedz \(10\), visi ierakstītie skaitļi ir dažādi. Katrām divām rūtiņām ar kopīgu malu aprēķina tajos ierakstīto skaitļu summu. Vai iespējams, ka visas iegūtās summas ir pirmskaitļi?
Dotas \(14\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Zināms, ka \(13\) monētu masas ir vienādas savā starpā, bet vienas monētas masa ir citāda. Kā ar divām svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir vieglāka vai smagāka nekā pārējās? (Pašu monētu atrast nav nepieciešams.)
Dotas \(13\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. No tām \(12\) monētas ir ar vienādu masu, bet viena - ar atšķirīgu. Doti arī sviras svari bez atsvariem. Kā ar divām svēršanām noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir vieglāka vai smagāka par pārējām? Pašu monētu atrast nav nepieciešams.
There's a pile of candies on the table. Karlsson and Lillebror
take turns making moves, with Karlsson starting the game.
In one move, a player can remove from the pile and
eat either one or two candies. The player who eats the last candy wins.
Which player, can always win if there are initially
(A) \(6\) candies in the heap; (B) \(2022\) candies in the heap?
(Note: Karlsson and Lillebror are characters from A.Lindgren's
book Karlsson-on-the-Roof.)
Mežā dzīvo \(m\) rūķīši. Daži no tiem savā starpā draudzējas (ja \(A\) draudzējas ar \(B\), tad \(B\) draudzējas ar \(A\)), pie tam katra rūķīša draugu skaits ir kāda naturāla skaitļa kubs. Kādām \(m\) vērtībām tas ir iespējams?
Andris iedomājās patvaļīgu naturālu skaitli \(n\). Juris ar vienu gājienu var pateikt Andrim piecus dažādus naturālus skaitļus \(x_{1},\ x_{2},\ x_{3},\ x_{4},\ x_{5}\), un Andris pateiks Jurim vienu no skaitļiem \(nx_{1},\ nx_{2},\ nx_{3},\ nx_{4},\ nx_{5}\) (bet nepaskaidros, kura reizinājuma vērtību viņš saka).
Ar kādu mazāko jautājumu skaitu Juris var noteikti noskaidrot \(n\)?
Doti pieci pēc izskata vienādi atsvari. Katra atsvara masa izsakāma veselā skaitā gramu, turklāt šie skaitļi ir pēc kārtas esoši naturāli skaitļi. Atsvaru masu salīdzināšanai atļauts izmantot sviru svarus, kur katrā svaru kausā drīkst likt tieši divus atsvarus. Vai iespējams (A) noteikt visvieglāko un vissmagāko no atsvariem; (B) sarindot visus atsvarus pēc kārtas no smagākā līdz vieglākajam?
Piezīme. Ar sviru svariem nevar noteikt, tieši par cik gramiem viens svaru kauss ir smagāks nekā otrs.
Cik ir tādu piecciparu skaitļu, kuru pierakstā ir vismaz viens nepāra cipars?
Zināms, ka no \(26\) monētām viena ir viltota - tā ir vieglāka nekā pārējās, kurām visām ir vienāda masa. Kā ar trīs svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem atrast viltoto monētu?
Maijai bija vairāki akmeņi. Viņa tos visus kaut kā sadalīja pa sviras svaru abiem kausiem; svari nostājās līdzsvarā. Pēc tam viņa visus akmeņus sadalīja pa kausiem citādi; svari atkal nostājās līdzsvarā. Trešajā svēršanas reizē Maija uz kreisā svaru kausa atstāja tieši tos akmeņus, kas tur bija abās iepriekšējās reizēs, un līdzīgi uz labā kausa - tieši tos akmeņus, kas tur bija abās iepriekšējās reizēs. Pierādiet, ka svari atkal nostāsies līdzsvarā.
Divi spēlētāji spēlē spēli uz \(N \times N\) rūtiņas liela laukuma. Sākumā laukuma kreisajā apakšējā rūtiņā atrodas spēļu kauliņš. Katrā gājienā spēļu kauliņu drīkst pārvietot vai nu vienu lauciņu pa labi, vai vienu lauciņu uz augšu, vai arī divus lauciņus pa diagonāli uz augšu pa labi (skat. 12.att., kur kauliņa sākumpozīcija apzīmēta ar baltu, bet atļautie gājieni -- ar pelēkiem aplīšiem). Kauliņu nedrīkst pārvietot ārpus laukuma robežām. Spēlētāji gājienus izdara pēc kārtas. Zaudē spēlētājs, kurš nevar izdarīt gājienu. Kurš no spēlētājiem, pareizi spēlējot, uzvar, ja (A) \(N=7\), (B) \(N=8\)?

Doti pieci pēc izskata vienādi atsvari. Katra atsvara masa izsakāma veselā skaitā gramu, turklāt šie skaitļi ir pēc kārtas esoši naturāli skaitļi. Atsvaru masu salīdzināšanai atļauts izmantot sviru svarus, kur katrā svaru kausā drīkst likt tieši divus atsvarus. Vai iespējams (A) noteikt visvieglāko un vissmagāko no atsvariem; (B) sarindot visus atsvarus pēc kārtas no smagākā līdz vieglākajam?
Piezīme. Ar sviru svariem nevar noteikt, tieši par cik gramiem viens svaru kauss ir smagāks nekā otrs.
Jānis un Anna spēlē šādu spēli. Uz tāfeles ir uzrakstīts naturāls skaitlis. Spēlētāji pēc kārtas veic gājienu: no uzrakstītā skaitļa atnem kādu šī skaitļa ciparu (izņemot \(0\)), nodzēš uz tāfeles esošo skaitli un tā vietā uzraksta iegūto starpību. Uzvar tas, kurš pēc sava gājiena iegūst nulli.
Sākumā ir uzrakstīts skaitlis \(2011\), pirmo gājienu izdara Anna. Kurš no spēlētājiem, pareizi spēlējot, uzvarēs? Apraksti, kā uzvarētājam jārīkojas!
Astoņi punkti savienoti ar šķautnēm kā kuba karkass (skat. 7.zīm.). Pierādīt, ka, izvēloties jebkurus \(5\) punktus, tie būs savienoti ar vismaz \(3\) šķautnēm!

Virknē augošā kārtībā izrakstīti naturālie skaitļi no \(1\) līdz \(2004\) ieskaitot, katrs vienu reizi. Izsvītrojam no tās skaitļus, kas atrodas \(1.,\ 4.,\ 7.,\ 10.,\ \ldots\) vietās. No palikušās virknes atkal izsvītrojam skaitļus, kas tajā atrodas \(1.,\ 4.,\ 7.,\ \ldots\) vietās. Ar iegūto virkni rīkojamies tāpat, utt., kamēr paliek neizsvītrots viens skaitlis. Kurš tas ir?
Dotas \(8\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka vai nu visām tām masas ir vienādas, vai arī \(4\) monētām ir viena masa, bet \(4\) monētām - cita masa. Kā ar \(2\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem var noskaidrot, kura no iespējām pastāv īstenībā?
Dotas \(8\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka vai nu visām tām masas ir vienādas, vai arī \(4\) monētām ir viena masa, bet \(4\) monētām - cita masa. Kā ar \(2\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem var noskaidrot, kura no iespējām pastāv īstenībā?
Zināms, ka no \(26\) monētām viena ir viltota - tā ir vieglāka nekā pārējās, kurām visām ir vienāda masa. Kā ar trīs svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem atrast viltoto monētu?
Five friends started arguing, and they stated the following:
It is known that each friend either always speaks the truth or always lies. How many friends speak the truth?
Piecu draugu lokā izvērsās strīds, kurā:
Cik draugu saka taisnību?
Trīs burvji rituālā spēj pārveidot skaitļus, bet katrs no burvjiem prot tikai vienu burvestību:
Lai pārveidotu skaitli, burvji var pielietot savas burvestības jebkurā secībā, pat izlaižot citus burvjus. Bet katrs burvis savu burvestību katrā rituālā drīkst izmantot tikai \(5\) reizes, un starprezultātam jābūt veselam skaitlim, kas nepārsniedz \(9\). Vai burvji rituālā no skaitliem \(3,8,9,2,4\) var iegūt (A) \(3,3,3,3,3\); (B) \(5,5,5,5,5\)?
Mārtiņš augošā secībā pēc kārtas sāka rakstīt skaitļus, kuru pirmie četri cipari ir "\(3321\)":
\[3321; 33210; 33211; 33212; 33213; 33214;\ldots \]
Kāds ir \(3321.\) skaitlis šajā virknē?
Dotas \(8\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka vai nu visām tām masas ir vienādas, vai arī \(4\) monētām ir viena masa, bet \(4\) monētām - cita masa. Kā ar \(2\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem var noskaidrot, kura no iespējām pastāv īstenībā?
Divi spēlētāji spēlē spēli uz \(N \times N\) rūtiņas liela laukuma. Sākumā laukuma kreisajā apakšējā rūtiņā atrodas spēļu kauliņš. Katrā gājienā spēļu kauliņu drīkst pārvietot vai nu vienu lauciņu pa labi, vai vienu lauciņu uz augšu, vai arī divus lauciņus pa diagonāli uz augšu pa labi (skat. 12.att., kur kauliņa sākumpozīcija apzīmēta ar baltu, bet atļautie gājieni -- ar pelēkiem aplīšiem). Kauliņu nedrīkst pārvietot ārpus laukuma robežām. Spēlētāji gājienus izdara pēc kārtas. Zaudē spēlētājs, kurš nevar izdarīt gājienu. Kurš no spēlētājiem, pareizi spēlējot, uzvar, ja (A) \(N=7\), (B) \(N=8\)?

Doti pieci pēc izskata vienādi atsvari. Katra atsvara masa izsakāma veselā skaitā gramu, turklāt šie skaitļi ir pēc kārtas esoši naturāli skaitļi. Atsvaru masu salīdzināšanai atļauts izmantot sviru svarus, kur katrā svaru kausā drīkst likt tieši divus atsvarus. Vai iespējams (A) noteikt visvieglāko un vissmagāko no atsvariem; (B) sarindot visus atsvarus pēc kārtas no smagākā līdz vieglākajam?
Piezīme. Ar sviru svariem nevar noteikt, tieši par cik gramiem viens svaru kauss ir smagāks nekā otrs.
Rūķītis ir iedomājies skaitļus \(x_{1}, x_{2}, x_{3}\) un \(x_{4}\), katrs no tiem ir vai nu \(0\), vai \(1\). Ja rūķītim pajautā: "Kāds ir \(i\)-tais skaitlis?" (\(i=1,2,3\) vai \(4\) pēc izvēles), tad viņš pasaka \(x_{i}\) vērtību.
Pierādīt, ka ar \(3\) jautājumiem pietiek, lai uzzinātu, vai virkne \(x_{1},\ x_{2},\ x_{3},\ x_{4}\) ir monotona.
Skaitļu virkne \(x_{1},\ x_{2},\ x_{3},\ x_{4}\) ir monotona, ja tā ir nedilstoša vai neaugoša (t. i., \(x_{1} \leq x_{2} \leq x_{3} \leq x_{4}\) vai \(x_{1} \geq x_{2} \geq x_{3} \geq x_{4}\) ).
Zināms, ka no \(26\) monētām viena ir viltota - tā ir vieglāka nekā pārējās, kurām visām ir vienāda masa. Kā ar trīs svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem atrast viltoto monētu?
Andris iedomājās patvaļīgu naturālu skaitli \(n\). Juris ar vienu gājienu var pateikt Andrim piecus dažādus naturālus skaitļus \(x_{1},\ x_{2},\ x_{3},\ x_{4},\ x_{5}\), un Andris pateiks Jurim vienu no skaitļiem \(nx_{1},\ nx_{2},\ nx_{3},\ nx_{4},\ nx_{5}\) (bet nepaskaidros, kura reizinājuma vērtību viņš saka).
Ar kādu mazāko jautājumu skaitu Juris var noteikti noskaidrot \(n\)?
Is it possible to arrange the numbers
(A) \(0;\;1;\;2;\;3;\;4;\;5;\;6;\;7;\;8;\;9\)
(B) \(0;\;1;\;2;\;3;\;4;\;5;\;6;\;7;\;8;\;9;\;10;\;11;\;12;\;13\)
around a circle so that any two adjacent numbers differ by \(3\), \(4\), or \(5\)?
Vai pa apli var uzrakstīt skaitļus
(A) \(0;\;1;\;2;\;3;\;4;\;5;\;6;\;7;\;8;\;9\);
(B) \(0;\;1;\;2;\;3;\;4;\;5;\;6;\;7;\;8;\;9;\;10;\;11;\;12;\;13\);
tā, lai katri divi blakus esoši skaitļi atšķirtos par \(3\); \(4\) vai \(5\)?
Divi spēlētāji pamīšus izvieto kauliņus tabulas \(6 \times 6\) rūtiņās. Vienā gājienā var aizpildīt vai nu vienu tukšu rūtiņu, vai vairākas tukšas rūtiņas, kuras atrodas vai nu vienā rindā, vai vienā kolonnā. Tas spēlētājs, kas nevar izdarīt gājienu, zaudē. Kurš spēlētājs - pirmais vai otrais - vienmēr var uzvarēt?
Cik ir tādu četrciparu skaitļu, kuru pierakstā ir vismaz viens pāra cipars?
Doti pieci pēc izskata vienādi atsvari. Katra atsvara masa izsakāma veselā skaitā gramu, turklāt šie skaitļi ir pēc kārtas esoši naturāli skaitļi. Atsvaru masu salīdzināšanai atļauts izmantot sviru svarus, kur katrā svaru kausā drīkst likt tieši divus atsvarus. Vai iespējams (A) noteikt visvieglāko un vissmagāko no atsvariem; (B) sarindot visus atsvarus pēc kārtas no smagākā līdz vieglākajam?
Piezīme. Ar sviru svariem nevar noteikt, tieši par cik gramiem viens svaru kauss ir smagāks nekā otrs.
Rūķītis ir iedomājies skaitļus \(x_{1}, x_{2}, x_{3}\) un \(x_{4}\), katrs no tiem ir vai nu \(0\), vai \(1\). Ja rūķītim pajautā: "Kāds ir \(i\)-tais skaitlis?" (\(i=1,2,3\) vai \(4\) pēc izvēles), tad viņš pasaka \(x_{i}\) vērtību.
Pierādīt, ka ar \(3\) jautājumiem pietiek, lai uzzinātu, vai virkne \(x_{1},\ x_{2},\ x_{3},\ x_{4}\) ir monotona.
Skaitļu virkne \(x_{1},\ x_{2},\ x_{3},\ x_{4}\) ir monotona, ja tā ir nedilstoša vai neaugoša (t. i., \(x_{1} \leq x_{2} \leq x_{3} \leq x_{4}\) vai \(x_{1} \geq x_{2} \geq x_{3} \geq x_{4}\) ).
Dotas \(8\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Ir zināms, ka vai nu visām tām masas ir vienādas, vai arī \(4\) monētām ir viena masa, bet \(4\) monētām - cita masa. Kā ar \(2\) svēršanām uz sviras svariem bez atsvariem var noskaidrot, kura no iespējām pastāv īstenībā?
Plaknē novilktas \(5\) vertikālas, \(4\) horizontālas un \(3\) savstarpēji paralēlas slīpas taisnes. Cik paralelogramu izveido šīs taisnes?
(A) Pierādi, ka dotajā \(4 \times 4\) rūtiņu laukumā (skat. 23.att.) nevar ierakstīt \(16\) dažādus naturālus skaitļus tā, lai katrā rūtiņā būtu ierakstīts viens skaitlis un katrā rindā un katrā kolonnā skaitļi pieaugtu bultiņas norādītajā virzienā.
(B) Kāds mazākais bultiņu skaits jāapvērš pretējā virzienā, lai skaitļus varētu izvietot saskaņā ar uzdevuma nosacījumiem?

Dotas septiṇas pēc ārējā izskata vienādas monētas, no kurām piecas ir īstas (tām visām ir vienāda masa), bet divas ir viltotas (abām viltotajām ir vienāda masa), turklāt zināms, ka viltotā monēta ir vieglāka nekā īstā. Kā ar \(3\) svēršanām uz sviru svariem bez atsvariem atrast abas viltotās monētas?
Dotas divas melnas, divas sarkanas un divas zaļas lodītes. Vienas lodītes masa ir \(99~\mathrm{g}\), bet tādas pašas krāsas otras lodītes masa ir \(101~\mathrm{g}\). Pārējās četras lodītes katra sver \(100~\mathrm{g}\). Kā, lietojot sviras svarus bez atsvariem, ar divām svēršanām atrast vieglāko lodīti?
Uz galda atrodas \(k\) konfektes. Andris un Juris pamīšus izdara gājienus: Andris - pirmo, trešo, piekto, \(\ldots\), Juris - otro, ceturto, sesto, \(\ldots\) . Ar \(n\)-to gājienu \((n=1,\ 2,\ 3,\ \ldots)\) jāapēd vismaz viena, bet ne vairāk par \(n\) konfektēm. Kas apēd pēdējo konfekti, uzvar.
Kurš uzvar, pareizi spēlējot, ja (A) \(k=8\), (B) \(k=64\)?
Atrast lielāko naturālo skaitli, kas dalās ar \(7\), kura ciparu summa ir \(100\) un kuram neviens cipars nav \(0\).
Plaknē novilktas \(5\) vertikālas, \(4\) horizontālas un \(3\) savstarpēji paralēlas slīpas taisnes. Cik paralelogramu izveido šīs taisnes?
Dotas septiṇas pēc ārējā izskata vienādas monētas, no kurām piecas ir īstas (tām visām ir vienāda masa), bet divas ir viltotas (abām viltotajām ir vienāda masa), turklāt zināms, ka viltotā monēta ir vieglāka nekā īstā. Kā ar \(3\) svēršanām uz sviru svariem bez atsvariem atrast abas viltotās monētas?
Doti četri dažādi cipari, neviens no tiem nav \(0\). Visu divciparu skaitļu, kurus var izveidot no šiem cipariem, summa ir \(1276\). Atrast dotos četrus ciparus!
Dotas 25 pēc ārējā izskata vienādas monētas. Zināms, ka 24 monētu masas ir vienādas savā starpā, bet vienas monētas masa ir citāda. Kā ar divām svēršanām uz sviru svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir vieglāka vai smagāka nekā pārējās?
Dotas divas melnas, divas sarkanas un divas zaļas lodītes. Vienas lodītes masa ir \(99~\mathrm{g}\), bet tādas pašas krāsas otras lodītes masa ir \(101~\mathrm{g}\). Pārējās četras lodītes katra sver \(100~\mathrm{g}\). Kā, lietojot sviras svarus bez atsvariem, ar divām svēršanām atrast vieglāko lodīti?
Sivēnam ir \(10\) podi ar medu, kas pēc kārtas sanumurēti ar skaitļiem no \(1\) līdz \(10\). Kādu dienu viņš uzzināja, ka Vinnijs Pūks slepeni ir izēdis četrus no tiem, pie tam to numuri veido aritmētisko progresiju. Katra poda saturu Sivēns var pārbaudīt. Pierādīt, ka viņš var noskaidrot, kuri tieši ir izēstie podi, pārbaudot ne vairāk kā četrus podus!
Dotas septiṇas pēc ārējā izskata vienādas monētas, no kurām piecas ir īstas (tām visām ir vienāda masa), bet divas ir viltotas (abām viltotajām ir vienāda masa), turklāt zināms, ka viltotā monēta ir vieglāka nekā īstā. Kā ar \(3\) svēršanām uz sviru svariem bez atsvariem atrast abas viltotās monētas?
Dotas 25 pēc ārējā izskata vienādas monētas. Zināms, ka 24 monētu masas ir vienādas savā starpā, bet vienas monētas masa ir citāda. Kā ar divām svēršanām uz sviru svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir vieglāka vai smagāka nekā pārējās?
Is it possible to arrange the numbers
(A) \(1; 2; 3; 4; 5; 6; 7; 8; 9; 10; 11; 12; 13\);
(B) \(1; 2; 3; 4; 5; 6; 7; 8; 9; 10; 11; 12; 13; 14\)
on a circle so that any two adjacent numbers differ by \(3\); \(4\) or \(5\)?
Vai pa apli var uzrakstīt skaitļus
(A) 1; 2; 3; 4; 5; 6; 7; 8; 9; 10; 11; 12; 13;
(B) 1; 2; 3; 4; 5; 6; 7; 8; 9; 10; 11; 12; 13; 14;
tā, lai katri divi blakus esoši skaitļi atšķirtos par \(3\); \(4\) vai \(5\)?
The floor plan of the art museum shall is a rectangle of size (A) \(8 \times 9\); (B) \(9 \times 11\) squares, where one square corresponds to a single museum room. The director of the museum wants to create a visitor route that satisfies the following requirements:
Can the director of the museum create such route?
Ingai ir tālrunis ar šādu pogu izkārtojumu:

Viṇas draudzenes Zanes deviņciparu tālruņa numuram ir šādas īpašības:
Cik ir tādu deviņciparu tālruņa numuru, kas varētu būt Zanes tālruņa numurs?
Dotas 25 pēc ārējā izskata vienādas monētas. Zināms, ka 24 monētu masas ir vienādas savā starpā, bet vienas monētas masa ir citāda. Kā ar divām svēršanām uz sviru svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir vieglāka vai smagāka nekā pārējās?
Divi spēlētāji pamīšus aizkrāso tabulas \(9 \times 9\) rūtiņas. Spēlētājs, kurš spēli sāk, krāso rūtiņas melnā krāsā, viņa pretinieks - zilā krāsā. Vienā gājienā drīkst aizkrāsot tieši vienu rūtiņu. Kad visas rūtiņas ir aizkrāsotas, tad saskaita, cik ir tādu rindu un kolonnu, kuros melno rūtiņu ir vairāk nekā zilo - tie ir punkti, kurus ieguvis pirmais spēlētājs. Rindu un kolonnu skaits, kuros zilo rūtiņu ir vairāk nekā melno, ir otrā spēlētāja iegūtie punkti. Uzvar tas spēlētājs, kurš ir ieguvis vairāk punktu. Kurš spēlētājs - pirmais vai otrais - vienmēr var uzvarēt?
Dotas divas melnas, divas sarkanas un divas zaļas lodītes. Vienas lodītes masa ir \(99~\mathrm{g}\), bet tādas pašas krāsas otras lodītes masa ir \(101~\mathrm{g}\). Pārējās četras lodītes katra sver \(100~\mathrm{g}\). Kā, lietojot sviras svarus bez atsvariem, ar divām svēršanām atrast vieglāko lodīti?
Dotas 25 pēc ārējā izskata vienādas monētas. Zināms, ka 24 monētu masas ir vienādas savā starpā, bet vienas monētas masa ir citāda. Kā ar divām svēršanām uz sviru svariem bez atsvariem noskaidrot, vai atšķirīgā monēta ir vieglāka vai smagāka nekā pārējās?
Doti četri atsvari, kuru masas ir savā starpā atšķirīgas. Šie atsvari visos iespējamos veidos tika sadalīti pāros, un katrā gadījumā uz sviras svariem tika salīdzinātas abu pāru masas. Vai, zinot visu šo svēršanu rezultātus (nevienā svēršanā svaru kausi nebija līdzsvarā), iespējams noteikt:
(A) vienu atsvaru, kurš ir vai nu vissmagākais, vai visvieglākais;
(B) gan vissmagāko, gan visvieglāko atsvaru?
(Svari nerāda masu starpību, bet ļauj tikai noteikt, uz kura kausa ir lielāks smagums.)
Plaknē novilktas \(5\) vertikālas, \(4\) horizontālas un \(3\) savstarpēji paralēlas slīpas taisnes. Cik paralelogramu izveido šīs taisnes?
Doti četri atsvari, kuru masas ir savā starpā atšķirīgas. Šie atsvari visos iespējamos veidos tika sadalīti pāros, un katrā gadījumā uz sviras svariem tika salīdzinātas abu pāru masas. Vai, zinot visu šo svēršanu rezultātus (nevienā svēršanā svaru kausi nebija līdzsvarā), iespējams noteikt:
(A) vienu atsvaru, kurš ir vai nu vissmagākais, vai visvieglākais;
(B) gan vissmagāko, gan visvieglāko atsvaru?
(Svari nerāda masu starpību, bet ļauj tikai noteikt, uz kura kausa ir lielāks smagums.)
Sivēnam ir \(10\) podi ar medu, kas pēc kārtas sanumurēti ar skaitļiem no \(1\) līdz \(10\). Kādu dienu viņš uzzināja, ka Vinnijs Pūks slepeni ir izēdis četrus no tiem, pie tam to numuri veido aritmētisko progresiju. Katra poda saturu Sivēns var pārbaudīt. Pierādīt, ka viņš var noskaidrot, kuri tieši ir izēstie podi, pārbaudot ne vairāk kā četrus podus!
Mākslas muzeja plānojums ir taisnstūris ar izmēriem (A) \(8 \times 9\); (B) \(9 \times 11\) rūtiņas, kur viena rūtiņa atbilst vienai muzeja telpai. Muzeja vadītājs vēlas izveidot apmeklētāju maršrutu, kuram izpildās šādas īpašības:
Vai muzeja vadītājs var izveidot šādu maršrutu?
Doti \(8\) atsvari, kuru masas attiecīgi ir \(1,2,3,4,5,6,7\) un \(8 \mathrm{~kg}\). Vai šos atsvarus var novietot uz sviru svaru kausiem tā, lai izpildās abi nosacījumi:
Ir \(2006\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Dažas (vismaz viena) ir īstas un dažas (vismaz viena) ir viltotas. Visām īstajām monētām ir vienādas masas; arī visām viltotajām monētām ir vienādas masas. Viltotās monētas ir vieglākas par īstajām. Kā, izmantojot sviras svarus bez atsvariem, ar \(1004\) svēršanām noskaidrot, cik ir viltoto monētu?
Rindā ir \(12\) krēslu; uz katra no tiem sēž pa skolēnam. Skolēniem vienu reizi atļauts piecelties un apsēsties citā kārtībā, pie tam katrs drīkst apsēsties vai nu iepriekšējā vietā, vai tieši blakus iepriekšējai vietai.
Cik dažādi skolēnu izvietojumi iespējami pēc pārkārtošanās?
Dotas četras pēc ārējā izskata vienādas monētas, katras monētas masa ir \(20~\mathrm{g}\) vai \(21~\mathrm{g}\) . Kā noteikt katras monētas masu ar trīs svēršanām uz elektroniskajiem svariem, kas rāda uz svariem uzlikto monētu kopējo masu?
Dotas \(6\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Trim no tām masa katrai ir \(50~\mathrm{g}\), bet pārējām trim - katrai \(51~\mathrm{g}\). Kā, lietojot sviras svarus bez atsvariem, ar divām svēršanām atrast vienu monētu, kuras masa ir \(51~\mathrm{g}\)?
Ir \(2006\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Dažas (vismaz viena) ir īstas un dažas (vismaz viena) ir viltotas. Visām īstajām monētām ir vienādas masas; arī visām viltotajām monētām ir vienādas masas. Viltotās monētas ir vieglākas par īstajām. Kā, izmantojot sviras svarus bez atsvariem, ar \(1004\) svēršanām noskaidrot, cik ir viltoto monētu?
Doti sviras svari bez atsvariem un \(98\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Dažas (vismaz \(1\)) no tām ir īstas (visas sver vienādi), bet dažas (vismaz \(1\)) ir viltotas (arī visas sver vienādi), pie tam īstās monētas masa ir lielāka par viltotās monētas masu.
Vai ar \(50\) svēršanām var noskaidrot, cik ir īsto monētu? (Ja kaut uz viena svaru kausa kaut kas tiek mainīts, tā jau skaitās cita svēršana)
Pierādīt, ka vienādojumam \(\frac{1}{a}+\frac{1}{b}+\frac{1}{a^{2}+b^{2}}=\frac{1}{2}\) nav atrisinājuma naturālos skaitļos.
Doti sviras svari bez atsvariem un \(98\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Dažas (vismaz \(1\)) no tām ir īstas (visas sver vienādi), bet dažas (vismaz \(1\)) ir viltotas (arī visas sver vienādi), pie tam īstās monētas masa ir lielāka par viltotās monētas masu.
Vai ar \(50\) svēršanām var noskaidrot, cik ir īsto monētu? (Ja kaut uz viena svaru kausa kaut kas tiek mainīts, tā jau skaitās cita svēršana)
Ir \(2006\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Dažas (vismaz viena) ir īstas un dažas (vismaz viena) ir viltotas. Visām īstajām monētām ir vienādas masas; arī visām viltotajām monētām ir vienādas masas. Viltotās monētas ir vieglākas par īstajām. Kā, izmantojot sviras svarus bez atsvariem, ar \(1004\) svēršanām noskaidrot, cik ir viltoto monētu?
Dotas \(6\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Trim no tām masa katrai ir \(50~\mathrm{g}\), bet pārējām trim - katrai \(51~\mathrm{g}\). Kā, lietojot sviras svarus bez atsvariem, ar divām svēršanām atrast vienu monētu, kuras masa ir \(51~\mathrm{g}\)?
No cipariem \(1,\ 2,\ 3,\ 4,\ 5,\ 6,\ 7,\ 8,\ 9\), katru izmantojot divas reizes, izveidoti trīs sešciparu skaitļi. Ar kādu lielāko nuļļu skaitu var beigties trīs izveidoto skaitļu summa?
Ir \(2006\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Dažas (vismaz viena) ir īstas un dažas (vismaz viena) ir viltotas. Visām īstajām monētām ir vienādas masas; arī visām viltotajām monētām ir vienādas masas. Viltotās monētas ir vieglākas par īstajām. Kā, izmantojot sviras svarus bez atsvariem, ar \(1004\) svēršanām noskaidrot, cik ir viltoto monētu?
Ir \(2006\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Dažas (vismaz viena) ir īstas un dažas (vismaz viena) ir viltotas. Visām īstajām monētām ir vienādas masas; arī visām viltotajām monētām ir vienādas masas. Viltotās monētas ir vieglākas par īstajām. Kā, izmantojot sviras svarus bez atsvariem, ar \(1004\) svēršanām noskaidrot, cik ir viltoto monētu?
Doti sviras svari bez atsvariem un \(98\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Dažas (vismaz \(1\)) no tām ir īstas (visas sver vienādi), bet dažas (vismaz \(1\)) ir viltotas (arī visas sver vienādi), pie tam īstās monētas masa ir lielāka par viltotās monētas masu.
Vai ar \(50\) svēršanām var noskaidrot, cik ir īsto monētu? (Ja kaut uz viena svaru kausa kaut kas tiek mainīts, tā jau skaitās cita svēršana)
Dotas \(6\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Trim no tām masa katrai ir \(50~\mathrm{g}\), bet pārējām trim - katrai \(51~\mathrm{g}\). Kā, lietojot sviras svarus bez atsvariem, ar divām svēršanām atrast vienu monētu, kuras masa ir \(51~\mathrm{g}\)?
Ansītis aprēķināja skaitļu \(2^{2013}\) un \(5^{2013}\) vērtības un iegūtos skaitļus uzrakstīja vienu aiz otra. Cik cipari uzrakstīti?
Atrisināt naturālos skaitļos vienādojumu \(x^{3}=y!+2\).
Vai eksistē tāds vesels skaitlis \(x\), ka visi skaitļi
(A) \(x,\ x+23,\ x+45,\ x+121\);
(B) \(x,\ x+23,\ x+46,\ x+121\)
ir veselu skaitļu pakāpes ar naturālu kāpinātāju, kas lielāks nekā \(1\) (kāpinātāji var būt dažādi)?
Ir \(2006\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Dažas (vismaz viena) ir īstas un dažas (vismaz viena) ir viltotas. Visām īstajām monētām ir vienādas masas; arī visām viltotajām monētām ir vienādas masas. Viltotās monētas ir vieglākas par īstajām. Kā, izmantojot sviras svarus bez atsvariem, ar \(1004\) svēršanām noskaidrot, cik ir viltoto monētu?
Ir \(2006\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Dažas (vismaz viena) ir īstas un dažas (vismaz viena) ir viltotas. Visām īstajām monētām ir vienādas masas; arī visām viltotajām monētām ir vienādas masas. Viltotās monētas ir vieglākas par īstajām. Kā, izmantojot sviras svarus bez atsvariem, ar \(1004\) svēršanām noskaidrot, cik ir viltoto monētu?
Doti sviras svari bez atsvariem un \(98\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Dažas (vismaz \(1\)) no tām ir īstas (visas sver vienādi), bet dažas (vismaz \(1\)) ir viltotas (arī visas sver vienādi), pie tam īstās monētas masa ir lielāka par viltotās monētas masu.
Vai ar \(50\) svēršanām var noskaidrot, cik ir īsto monētu? (Ja kaut uz viena svaru kausa kaut kas tiek mainīts, tā jau skaitās cita svēršana)
Dotas četras pēc ārējā izskata vienādas monētas, katras monētas masa ir \(20~\mathrm{g}\) vai \(21~\mathrm{g}\) . Kā noteikt katras monētas masu ar trīs svēršanām uz elektroniskajiem svariem, kas rāda uz svariem uzlikto monētu kopējo masu?
Doti \(8\) atsvari, kuru masas attiecīgi ir \(1,2,3,4,5,6,7\) un \(8 \mathrm{~kg}\). Vai šos atsvarus var novietot uz sviru svaru kausiem tā, lai izpildās abi nosacījumi:
Ir \(2006\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Dažas (vismaz viena) ir īstas un dažas (vismaz viena) ir viltotas. Visām īstajām monētām ir vienādas masas; arī visām viltotajām monētām ir vienādas masas. Viltotās monētas ir vieglākas par īstajām. Kā, izmantojot sviras svarus bez atsvariem, ar \(1004\) svēršanām noskaidrot, cik ir viltoto monētu?
Dotas sešas vienāda izskata monētas un sviras svari bez atsvariem. Četras no monētām sver \(8\) gramus katra, pārējās divas sver \(7\) gramus katra. Kā ar divām svēršanām atrast vismaz vienu monētu, kas sver \(7\) gramus?
Divi spēlētāji pamīšus raksta uz tāfeles skaitļa \(216\) naturālos dalītājus. Katrā gājienā jāievēro šādi noteikumi:
Zaudē tas spēlētājs, kurš nevar izdarīt gājienu. Kurš spēlētājs - pirmais vai otrais - vienmēr var uzvarēt?
Dotas sešas vienāda izskata monētas un sviras svari bez atsvariem. Četras no monētām sver \(10\) gramus katra, pārējās divas sver \(9\) gramus katra. Kā ar divām svēršanām atrast vismaz vienu monētu, kas sver \(9\) gramus?
Dotas sešas vienāda izskata monētas un sviras svari bez atsvariem. Četras no monētām sver \(10\) gramus katra, pārējās divas sver \(9\) gramus katra. Kā ar divām svēršanām atrast vismaz vienu monētu, kas sver \(9\) gramus?
Dotas sešas vienāda izskata monētas un sviras svari bez atsvariem. Četras no monētām sver \(8\) gramus katra, pārējās divas sver \(7\) gramus katra. Kā ar divām svēršanām atrast vismaz vienu monētu, kas sver \(7\) gramus?
Doti sviras svari un \(9\) pēc ārējā izskata vienādas monētas; zināms, ka to masas ir \(1 \mathrm{~g}, 3 \mathrm{~g}, 3^{2} \mathrm{~g}, 3^{3} \mathrm{~g}, \ldots, 3^{8} \mathrm{~g}\).
Ar kādu mazāko svēršanu skaitu var noskaidrot katras monētas masu? Uz katra no kausiem var vienlaicīgi likt arī vairākas monētas. Svari parāda uz kausiem uzlikto masu starpību.
Doti sviras svari un \(9\) pēc ārējā izskata vienādas monētas; zināms, ka to masas ir \(1 \mathrm{~g}, 3 \mathrm{~g}, 3^{2} \mathrm{~g}, 3^{3} \mathrm{~g}, \ldots, 3^{8} \mathrm{~g}\).
Ar kādu mazāko svēršanu skaitu var noskaidrot katras monētas masu? Uz katra no kausiem var vienlaicīgi likt arī vairākas monētas. Svari parāda uz kausiem uzlikto masu starpību.
Doti sviras svari un \(9\) pēc ārējā izskata vienādas monētas; zināms, ka to masas ir \(1 \mathrm{~g}, 3 \mathrm{~g}, 3^{2} \mathrm{~g}, 3^{3} \mathrm{~g}, \ldots, 3^{8} \mathrm{~g}\).
Ar kādu mazāko svēršanu skaitu var noskaidrot katras monētas masu? Uz katra no kausiem var vienlaicīgi likt arī vairākas monētas. Svari parāda uz kausiem uzlikto masu starpību.
Doti pieci pēc izskata vienādi atsvari, bet ar dažādām masām. Doti arī tādi sviras svari, kuru katrā kausā drīkst likt tieši divus atsvarus. Vai ar patvaļīgi daudzām svēršanām vienmēr iespējams noteikt, kurš atsvars ir vissmagākais?
Dotas sešas vienāda izskata monētas un sviras svari bez atsvariem. Četras no monētām sver \(8\) gramus katra, pārējās divas sver \(7\) gramus katra. Kā ar divām svēršanām atrast vismaz vienu monētu, kas sver \(7\) gramus?
Dotas sešas vienāda izskata monētas un sviras svari bez atsvariem. Četras no monētām sver \(10\) gramus katra, pārējās divas sver \(9\) gramus katra. Kā ar divām svēršanām atrast vismaz vienu monētu, kas sver \(9\) gramus?
Dotas septiṇas pēc ārējā izskata vienādas monētas, no kurām piecas ir īstas (tām visām ir vienāda masa), bet divas ir viltotas (abām viltotajām ir vienāda masa), turklāt zināms, ka viltotā monēta ir vieglāka nekā īstā. Kā ar 3 svēršanām uz sviru svariem bez atsvariem atrast abas viltotās monētas?
Dotas septiṇas pēc ārējā izskata vienādas monētas, no kurām piecas ir īstas (tām visām ir vienāda masa), bet divas ir viltotas (abām viltotajām ir vienāda masa), turklāt zināms, ka viltotā monēta ir vieglāka nekā īstā. Kā ar 3 svēršanām uz sviru svariem bez atsvariem atrast abas viltotās monētas?
Dotas septiṇas pēc ārējā izskata vienādas monētas, no kurām piecas ir īstas (tām visām ir vienāda masa), bet divas ir viltotas (abām viltotajām ir vienāda masa), turklāt zināms, ka viltotā monēta ir vieglāka nekā īstā. Kā ar 3 svēršanām uz sviru svariem bez atsvariem atrast abas viltotās monētas?
Sporta nometnē ir \(100\) skolēni. Ar \(N\) apzīmējam, cik veidos šos \(100\) skolēnus var sadalīt \(50\) pāros (pāru secība un arī skolēnu secība pārī nav svarīga). Ar kādu lielāko trijnieka pakāpi dalās \(N\)?
Dotas piecas pēc ārējā izskata vienādas monētas. Trīs no tām ir īstas (to masas ir vienādas savā starpā), divas viltotas (to masas arī ir vienādas savā starpā, bet atšķiras no īsto monētu masas). Nav zināms, vai viltotā monēta ir vieglāka vai smagāka par īsto. Doti arī sviras svari, uz kuriem ir iespējams nolasīt uz kausiem uzlikto masu starpību. Vai ar divām svēršanām var atrast vienu īsto monētu?
Dotas \(5\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Trīs no tām ir īstas (to masas ir vienādas savā starpā), divas - viltotas (to masas arī ir vienādas savā starpā, bet citādas nekā īstajām monētām). Nav zināms, vai viltotā monēta vieglāka vai smagāka par īsto. Mūsu rīcībā ir sviras svari; ir iespējams nolasīt uz kausiem uzlikto masu starpību. Ar kādu iespējami mazu svēršanu skaitu Jūs varat atras kaut vienu īsto monētu? (Nav jāpierāda, ka Jūsu piedāvātais svēršanu skaits ir mazākais iespējamais.)
Dotas piecas pēc ārējā izskata vienādas monētas. Trīs no tām ir īstas (to masas ir vienādas savā starpā), divas viltotas (to masas arī ir vienādas savā starpā, bet atšķiras no īsto monētu masas). Nav zināms, vai viltotā monēta ir vieglāka vai smagāka par īsto. Doti arī sviras svari, uz kuriem ir iespējams nolasīt uz kausiem uzlikto masu starpību. Vai ar divām svēršanām var atrast vienu īsto monētu?
Doti sviras svari un 30 atsvari, kuru svars ir 1 kg, 2 kg, 3 kg, ..., 30 kg. Alfrēds un Kims spēlē spēli, Alfrēds sāk. Vienā gājienā spēlētājs izvēlas (vēl iepriekš neizvēlētu) atsvaru un uzliek to uz viena no svaru kausiem. Kad visi 30 atsvari ir salikti uz svaru kausiem, tad aprēķina uz tiem uzliktās masas starpību (no smagākā kausa atņemot vieglāko). Apzīmēsim šo starpību ar \(S\). Alfrēda uzdevums ir panākt pēc iespējas mazāku \(S\) vērtību. Kāda ir mazākā iespējamā \(S\) vērtība, ko Alfrēds noteikti var panākt, neatkarīgi no tā, kā spēlē Kims?
Dotas \(5\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Trīs no tām ir īstas (to masas ir vienādas savā starpā), divas - viltotas (to masas arī ir vienādas savā starpā, bet citādas nekā īstajām monētām). Nav zināms, vai viltotā monēta vieglāka vai smagāka par īsto. Mūsu rīcībā ir sviras svari; ir iespējams nolasīt uz kausiem uzlikto masu starpību. Ar kādu iespējami mazu svēršanu skaitu Jūs varat atras kaut vienu īsto monētu? (Nav jāpierāda, ka Jūsu piedāvātais svēršanu skaits ir mazākais iespējamais.)
Doti sviras svari un 30 atsvari, kuru svars ir 1 kg, 2 kg, 3 kg, ..., 30 kg. Alfrēds un Kims spēlē spēli, Alfrēds sāk. Vienā gājienā spēlētājs izvēlas (vēl iepriekš neizvēlētu) atsvaru un uzliek to uz viena no svaru kausiem. Kad visi 30 atsvari ir salikti uz svaru kausiem, tad aprēķina uz tiem uzliktās masas starpību (no smagākā kausa atņemot vieglāko). Apzīmēsim šo starpību ar \(S\). Alfrēda uzdevums ir panākt pēc iespējas mazāku \(S\) vērtību. Kāda ir mazākā iespējamā \(S\) vērtība, ko Alfrēds noteikti var panākt, neatkarīgi no tā, kā spēlē Kims?