Andris ir iedomājies patvaļīgu naturālu skaitli \(n\). Juris savā gājienā pasaka Andrim piecus dažādus naturālus skaitļus \(a, b, c, d, e\), un Andris pasaka Jurim vienu no skaitļiem \(na, nb, nc, nd, ne\) (bet nepaskaidro, kura reizinājuma vērtību viņš saka). Vai Juris vienmēr var noskaidrot \(n\) vērtību (A) vienā gājienā; (B) divos gājienos?
(A) Ar vienu gājienu nepietiek: ja Andris pateiks Jurim skaitli \(abcde\), Juris nezinās, vai Andris kā skaitli \(n\) ir iedomājies \(abcd, abce, acde\) vai \(bcde\).
(B) Izmantojot divus gājienus, Juris var rīkoties šādi. Pēc Andra pirmās atbildes \(A\) viņš izvēlas \(5\) dažādus pirmskaitļus \(p_1, p_2, p_3, p_4, p_5\), ar kuriem nedalās \(A\) (un tātad arī \(n\)), un pasaka tos Andrim. Atkarībā no tā, ar kuru no šiem pirmskaitļiem dalās Andra otrā atbilde, Juris noskaidros \(n\).