Riņķa līnijā \(\omega_1\) ar centru punktā \(O_1\) novilkta horda \(AB\) un tai paralēls rādiuss \(O_1C\) (\(CB<AC\)). Riņķa līniju, kas iet caur punktiem \(A\), \(O_1\) un \(C\), apzīmēsim ar \(\omega_2\). Pierādiet, ka \(\omega_2\) centrs \(O_2\) atrodas uz taisnes, kas iet caur punktiem \(B\) un \(C\).
Pagarinām rādiusu \(O_1C\) līdz diametram \(CD\) (skat. \(6\). zīm.). Veidojas vienādsānu trapece \(ABCD\). Novelkam leņķa \(AO_1C\) bisektrisi, tās krustpunktu ar taisni \(CB\) apzīmējam ar \(E\). Apzīmējam \(\angle ADC=\angle DCB=\beta\), \(\angle DO_1A=2\alpha=\pi-2\beta\). Tad \(\angle AO_1C=2\beta\) un \(\angle EO_1C=\beta\). Tātad \(\Delta O_1EC\) ir vienādsānu, \(EC=EO_1\). Vienādsānu trijstūrī \(\Delta AO_1C\) taisne \(O_1E\) satur leņķa \(AO_1C\) bisektrisi, tad tā satur arī augstumu un mediānu. Tātad \(O_1E\perp AC\) un \(AM=MC\). Nogrieznis \(EM\) trijstūrī \(ACE\) ir gan

augstums, gan mediāna, tāpēc \(\triangle AEC\) ir vienādsānu trijstūris un \(EC=EA\). Tātad punkts \(E\) ir \(\omega_2\) centrs, kas pēc konstrukcijas atrodas uz taisnes \(BC\).