Par ķieģeli sauksim figūru, kas sastāv no \(5\) vienādiem kubiņiem; četri no tiem izvietoti kvadrāta formā, bet piektais saskaras ar vienu no šiem četriem pa veselu skaldni, pie tam neatrodas tai pašā „slānī”, kur pārējie četri (skat. \(8.\) zīm.).

\(8.\) zīm.
a) pierādīt, ka no vairākiem vienādiem ķieģeļiem var salikt kubu,
b) kāds ir mazākais iespējamais ķieģeļu skaits šādā kubā?
a) No diviem ķieģeļiem var salikt figūru, kāda parādīta \(22.\) zīm., no divām tādām figūrām - taisnstūra paralēlskaldni ar izmēriem \(2\mathrm{x}2\mathrm{x}5\), no \(50\) tādiem paralēlskaldņiem - kubu ar izmēriem \(10\mathrm{x}10\mathrm{x}10\).

\(22.\) zīm.

\(23.\) zīm.
b) tā kā ķieģelis satur \(5\) kubiņus, tad saliekamā kuba tilpums dalās ar \(5\) (pieņemot kubiņa šķautnes garumu par \(1\)). Tāpēc vienīgais kubs, kas ir mazāks par \(10\mathrm{x}10\mathrm{x}10\) un ko varbūt varētu salikt no ķieģeļiem, ir kubs ar izmēriem \(5\mathrm{x}5\mathrm{x}5\); tad tas sastāvētu no \(25\) ķieģeļiem. Nokrāsosim šajā kubā \(27\) kubiņus pēc \(23.\) zīm. redzamās shēmas. Viens ķieģelis var saturēt augstākais \(1\) nokrāsoto kubiņu; tāpēc \(23.\) zīm. redzamo kubu no ķieģeļiem salikt nevar.