Plaknē uzzīmēti \(6\) nogriežņi. Nekādi divi no tiem neatrodas uz vienas taisnes un nekādiem diviem nav kopēja galapunkta. Dzintars atzīmēja visus nogriežņu krustpunktus; izrādījās, ka katrs atzīmētais punkts pieder tieši \(2\) nogriežņiem. Uz viena nogriežņa atzīmēti \(3\) punkti, uz otra - \(4\) punkti, uz trim citiem - pa \(5\) punktiem. Cik punktu atzīmēti uz sestā nogriežņa?
Katrs nogrieznis var krustot augstākais \(5\) citus un katru no tiem – tikai vienā punktā. Nodzēsīsim tos \(3\) nogriežņus, kas katrs krusto visus piecus citus; līdz ar to pazudīs arī attiecīgie krustpunkti. Paliks \(3\) nogriežņi; uz viena no tiem būs palicis \(1\) krustpunkts, uz otra – neviens. Tāpēc uz trešā palikušā nogriežņa būs palicis \(1\) krustpunkts. Tātad sākotnēji uz tā bija \(1+3=4\) krustpunkti.