Sākums

LV.SOL.2004.11.4   lv

Aļģirds un Benedikts katrs uzrakstīja vairākus naturālus skaitļus. Katrs no viņiem izmantoja katru nenulles ciparu tieši vienu reizi un neizmantoja ciparu \(0\). Pierādīt: var atrast tādus divus ciparus \(x\) un \(y\), ka Aļģirds tos iekļāvis vienāda garuma skaitļos un arī Benedikts tos iekļāvis vienāda garuma skaitļos.

Hide solution

Atrisinājums

Pieņemsim pretējo. Ar \(a(n)\) resp. \(b(n)\) apzīmēsim ciparu skaitu Aļģirda resp. Benedikta uzrakstītajā skaitlī, kas satur ciparu \(n\). Tā kā jau četru mazāko naturālo skaitļu summa \(1+2+3+4=10\) ir lielāka par \(9\) – nenulles ciparu skaitu, tad \(a(n)\) iespējamas augstākais \(3\) dažādas vērtības; tas pats attiecas uz \(b(n)\). Tāpēc iespējami augstākais \(9\) dažādi pāri \((a(n), b(n))\). Tā kā saskaņā ar pieņēmumu dažādiem nenulles cipariem \(n\) ir dažādi pāri \((a(n),b(n))\), tad katrs iespējamais pāris \((a(n), b(n))\) sastopams tieši vienu reizi. Tāpēc \(a(n)\) ir trīs dažādas vērtības, katra tieši trim dažādiem cipariem \(n\). Ja būtu \(a(n)\ge 4\), tad tieši trīs cipari būtu četrciparu vai vēl garākos skaitļos – pretruna. Ja būtu \(a(n)=2\), tad tieši trīs cipari būtu divciparu skaitļos – pretruna. Tāpēc \(a(n)\) iespējamas tikai divas vērtības \(1\) un \(3\) – pretruna.