Dots taisnstūris ar izmēriem \(1 \times n\) rūtiṇas, kur \(n \geq 3\), uz kura Kims un Māris spēlē spēli. Sākumā Kima kauliņš \(K\) atrodas taisnstūra kreisajā rūtiņā un Māra kaulinš̌ \(M\) atrodas taisnstūra labajā rūtiṇā (skat. 6. att.). Vienā gājienā spēlētājs var pārvietot savu kauliņu 1 vai 2 rūtiṇas otra spēlētāja virzienā, ja atbilstošā rūtina (rūtiņas) ir tukša (nedrīkst uzkāpt uz vai veikt "lēcienu" pāri otra spēlētāja kauliṇam). Spēli sāk Kims un spēlētāji gājienus veic pamīšus. Ja spēlētājs nevar veikt gājienu, tad viņš zaudē. Kādām \(n\) vērtībām, pareizi spēlējot, vienmēr var uzvarēt Kims, un kādām \(n\) vērtībām, pareizi spēlējot, vienmēr var uzvarēt Māris?

Māris vienmēr var uzvarēt, ja \(n=3 k+2\), kur \(k \in \mathbb{N}\), bet Kims vienmēr var uzvarēt visām atlikušajām \(n\) vērtībām. Apskatām mazākās \(n\) vērtības. Ja \(n=3\), tad uzvar Kims, jo viņš var veikt vienu gājienu, bet Māris gājienu nevar veikt.

Ja \(n=4\), tad uzvar Kims, jo viņš var veikt vienu gājienu, bet Māris gājienu nevar veikt.

Ja \(n=5\), tad uzvar Māris, jo Kims var veikt pirmo gājienu un Māris veic otro gājienu, pēc kura Kims vairāk nevar veikt gājienu.

Pamatosim, ka Māris vienmēr var uzvarēt, ja \(n=5;8;11;14;\ldots\) jeb \(n = 3k+2\), kur \(k \in \mathbb{N}\). Ievērojam, ka katrā savā gājienā Māris var panākt, ka taisnstūra garums samazinās par \(3\) rūtiṇām (iegūst gadījumu \(n=3 k+2-3=\) \(=3 k-1\) utt.) - ja Kims savā gājienā kauliṇu pārvieto par vienu (divām) rūtiṇu, tad attiecīgi Māris savā gājienā kauliṇu pārvieto par divām (vienu) rūtiṇu. Šādi rīkojoties, kādā brīdī būs situācija, kad \(n=5\), un Māris uzvar. Pamatosim, ka Kims vienmēr var uzvarēt atlikušajām \(n\) vērtībām: