Sākumā turzā ir \(89\) konfektes. Karlsons un Brālītis pēc kārtas ēd no turzas konfektes. Pirmais sāk Karlsons un apēd vienu konfekti, bet katrā nākamajā gājienā spēlētājs var apēst tikpat konfektes, cik savā iepriekšējā gājienā apēda otrs, vai arī par vienu konfekti vairāk. Zaudē tas, kurš vairs nevar izdarīt gājienu. Kurš spēlētājs - Karlsons vai Brālītis - vienmēr var uzvarēt?
Karlsons vienmēr var uzvarēt. Lai to izdarītu, viņam savā otrajā gājienā jāapēd divas konfektes, trešajā - trīs, ceturtajā - četras, ..., devītajā - deviņas konfektes. Tātad, ja Brālītis savā gājienā apēdamo konfekšu skaitu palielina par viens, tad Karlsons apēdamo konfekšu skaitu nepalielina, un otrādi.
Novērtēsim, cik konfekšu būs apēstas pēc Karlsona devītā gājiena (kad Brālītis būs izdarījis \(8\) gājienus, bet Karlsons - \(9\) gājienus). Karlsons būs apēdis \(1+2+3+\cdots+9=45\) konfektes. Brālītis savā pirmajā gājienā būs apēdis \(1\) vai \(2\) konfektes, otrajā - \(2\) vai \(3\) , trešajā - \(3\) vai \(4, \ldots\), astotajā - \(8\) vai \(9\) konfektes. Tātad mazākais skaits konfekšu, ko viņš var apēst, ir \(1+2+3+\ldots+8=36\) konfektes, bet lielākais Brālīša apēsto konfekšu skaits var būt \(2+3+4+\ldots+9=44\) konfektes. Tātad abi kopā viņi būs apēduši \(81\) līdz \(89\) konfektes un turzā būs atlikušas \(0\) līdz \(8\) konfektes. Tā kā gājiens ir Brālītim un viņam ir jāņem \(9\) vai \(10\) konfektes, tad viņš savu gājienu izdarīt vairs nevar, jo nepietiek konfekšu, un zaudē.