Valentīns savā burtnīcā zīmē figūras, pirmās trīs no tām parādītas 1.att. Pirmā figūra sastāv no pieciem vienādiem kvadrātiem un tās perimetrs ir \(12~\mathrm{cm}\). Katru nākamo figūru Valentīns iegūst, iepriekšējai figūrai labajā pusē piezīmējot klāt vienu 2.att. doto figūru.

a) No cik kvadrātiem sastāv \(70.\) figūra?
b) Nosaki \(70.\) figūras perimetru!
c) Vai kādai no Valentīna zīmētajām figūrām perimetrs ir \(1000~\mathrm{cm}\)?
a) Ievērojam, ka, lai iegūtu nākamo figūru, iepriekšējai figūrai tiek pievienoti \(4\) kvadrāti. Pirmā figūrai sastāv no \(5\) kvadrātiem un vēl jāpievieno \(69 \cdot 4\) kvadrāti, tātad \(70.\) figūra sastāvēs no \(5+276=281\) kvadrāta.
b) Ievērojam, ka pirmajai figūrai ir \(12\) vienādas malas, tātad katras malas garums ir \(1~\mathrm{cm}\). Apskatām, kā mainās katras nākamās figūras perimetrs.

Līdzīgi iegūst arī nākamo figūru perimetrus, katru reizi pieskaitot \(8~\mathrm{cm}\). Līdz ar to figūras, kuras kārtas numurs ir \(n\), perimetrs ir \(P_{n}=4+n \cdot 8~\mathrm{cm}\).
Tātad \(70.\) figūras perimetrs ir \(P_{70}=4+70 \cdot 8=564~\mathrm{cm}\).
c) Ievērojam, ja no figūras perimetra atņem \(4\), tad iegūtajam rezultātam jādalās ar \(8\). Tā kā \(1000-4=996\) un \(996:8=124\), \(atl\) \(4\) (nedalās ar \(8\)), tad nav tādas figūras, kuras perimetrs ir \(1000~\mathrm{cm}\).