Sākums

LV.NOL.2020.10.3   lv

Divas riņķa līnijas \(\omega_{1}\) un \(\omega_{2}\) iekšēji pieskaras punktā \(A\) (\(\omega_{2}\) atrodas \(\omega_{1}\) iekšpusē) un \(\omega_{1}\) centrs neatrodas \(\omega_{2}\) iekšpusē. Riņķa līnijas \(\omega_{1}\) diametrs \(AB\) šķērso \(\omega_{2}\) punktā \(C\). Pieskares \(BF\), kas no \(B\) vilkta pret \(\omega_{2}\), un \(\omega_{1}\) hordas \(DE\), kas iet caur \(C\) perpendikulāri \(AB\), garumi sakrīt. Aprēķināt \(\omega_{1}\) un \(\omega_{2}\) diametru garumu attiecību \(\frac{AB}{AC}\).

Hide solution

Atrisinājums-1

Simetrijas dēļ \(CD=CE\) (skat. 27.att.) un pēc dotā \(BF=2CD\). Pēc pieskares-sekantes īpašības iegūstam, ka \(BF^{2}=BC \cdot AB\) jeb \(4CD^{2}=BC \cdot AB\) un pēc krustisku hordu īpašības \(BC \cdot AC=CD^{2}\), no kā iegūstam \(4BC \cdot AC=BC \cdot AB\) jeb \(4AC=AB\). Līdz ar to esam ieguvuši, ka \(\frac{AB}{AC}=4\).

Atrisinājums-2

Apzīmējam \(O_{1}D=O_{1}A=R\) un \(O_{2}A=O_{2}C=r\), kur \(O_{1}\) un \(O_{2}\) ir attiecīgi riņķa līniju \(\omega_{1}\) un \(\omega_{2}\) centri (skat. 27.att.). Ievērojam, ka \(O_{1}C=O_{1}A-AC=R-2r\) un \(O_{2}B=AB-AO_{2}=2R-r\). Pēc Pitagora teorēmas taisnleņķa trijstūrī \(O_{1}CD\) un \(BFO_{2}\) iegūstam

  • \(CD^{2}=O_{1}D^{2}-O_{1}C^{2}=R^{2}-(R-2r)^{2}=4Rr-4r^{2}\);
  • \(BF^{2}=O_{2}B^{2}-O_{2}F^{2}=(2R-r)^{2}-r^{2}=4R^{2}-4Rr\).

Tā kā simetrijas dēļ \(CD=\frac{1}{2} BF\), tad \(4CD^{2}=BF^{2}\) un iegūstam vienādojumu

\(16Rr-16r^{2}=4R^{2}-4Rr \quad\) jeb \(\quad R^{2}-5Rr+4r^{2}=0\)

Izmantojot grupēšanas paņēmienu, sadalām kreisās puses izteiksmi reizinātājos:

\[R^{2}-Rr-4Rr+4r^{2}=0 \Rightarrow R(R-r)-4r(R-r)=0 \Rightarrow(R-r)(R-4r)=0\]

Reizinājums ir \(0\) tikai tad, ja kāds no reizinātājiem ir \(0\). Tātad iespējami divi gadījumi: - \(R-r=0\) jeb \(R=r\), kas neder, jo riņķa līnijas šajā gadījumā sakrīt; - \(R-4r=0\) jeb \(R=4r\), tātad varam aprēķināt prasīto \(\frac{AB}{AC}=\frac{2R}{2r}=\frac{R}{r}=4\).