Dotas \(6\) pēc ārējā izskata vienādas monētas. Trim no tām masa katrai ir \(50~\mathrm{g}\), bet pārējām trim - katrai \(51~\mathrm{g}\). Kā, lietojot sviras svarus bez atsvariem, ar divām svēršanām atrast vienu monētu, kuras masa ir \(51~\mathrm{g}\)?
Pirmajā svēršanā uz katra svaru kausa uzliekam pa \(3\) monētām. lespējami divi gadījumi:
(A) uz viena svaru kausa ir trīs smagākās (masa \(51~\mathrm{g}\)) monētas, bet uz otra - trīs vieglākās (masa \(50~\mathrm{g}\)) monētas;
(B) uz viena svaru kausa ir divas smagākās un viena vieglākā monēta, bet uz otra - viena smagākā un divas vieglākās monētas (skat. 25.att.).
Abos gadījumos viens svaru kauss nosveras uz leju. Ņemam tās trīs monētas, kas atrodas uz tā svaru kausa, kas nosvērās uz leju. Uzliekam divas no šīm trīs monētām pa vienai uz katra svaru kausa.
Tātad, izmantojot divas svēršanas ir atrasta vismaz viena monēta, kuras masa ir \(51~\mathrm{g}\), un prasītais ir izpildīts.

Pirmajā svēršanā uz katra svaru kausa uzliekam pa \(2\) monētām.

(A) uz smagākā svaru kausa uzliktas divas smagās monētas, bet uz otra kausa - divas vieglās;
(B) uz smagākā svaru kausa uzliktas divas smagās monētas, bet uz otra kausa viena smagā un viena vieglā;
(C) uz smagākā svaru kausa uzlikta viena smagā monēta un viena vieglā, bet uz otra svaru kausa - divas vieglās monētas.
Otrajā svēršanā izvēlamies divas monētas, kas atrodas uz smagākā svaru kausa, un salīdzinām savā starpā (no tām vismaz viena ir monēta, kuras masa ir \(51~\mathrm{g}\)):
