Riņķa līnijā ar centru punktā \(O\) novilkti divi savstarpēji perpendikulāri rādiusi \(OA\) un \(OB\). Caur hordas \(AB\) viduspunktu \(C\) novilkta horda \(DE\), kas paralēla \(OA\) (punkts \(D\) atrodas uz mazākā loka \(AB\)). Aprēķināt leņķa \(AOD\) lielumu!
Ar \(F\) apzīmējam nogriežņu \(OB\) un \(DE\) krustpunktu un \(\sphericalangle AOD=\alpha\) (skat. A4.zīm.). Tā kā \(AC=CB\) un \(AO \parallel DE\), tad \(CF\) ir trijstūra \(AOB\) viduslīnija un \(OF=BF\).

No \(OA\) un \(DE\) paralelitātes seko, ka \(DE \perp OB\) un \(\sphericalangle ODE=\sphericalangle AOD=\alpha\) (kā iekšējie šķērsleņķi). Četrstūris \(DOEB\) ir rombs, jo \(DE \perp OB,\ OF=FB\) un \(DF=FE\) (rādiuss, kas perpendikulārs hordai, dala to uz pusēm). No romba īpašībām seko, ka \(\sphericalangle DEB=\alpha\). Līdz ar to \(\sphericalangle DOB=2 \sphericalangle DEB=2 \alpha\) kā centra leņķis un ievilktais leņķis, kas balstās uz vienu un to pašu loku \(DB\).
Ievērojam, ka \(\sphericalangle DOB+\sphericalangle AOD=90^{\circ}\) jeb \(3 \alpha=90^{\circ}\) un \(\alpha=\sphericalangle AOD=30^{\circ}\).