Vienādsānu trapeces \(ABCD\) sānu malas ir \(AB\) un \(CD\), garākais pamats ir \(AD\). Diagonāles \(AC\) un \(BD\) krustojas punktā \(E\). Ap trijstūri \(ABE\) apvilkta riņķa līnija \(\omega_{1}\), bet ap \(CDE\)- riņķa līnija \(\omega_{2}\). Pierādīt, ka trapecei \(ABCD\) apvilktās riņķa līnijas \(\omega\) centrs atrodas \(\omega_{1}\) un \(\omega_{2}\) krustpunktā, kas atšķirīgs no punkta \(E\) !
Riņķa līniju \(\omega_{1}\) un \(\omega_{2}\) otru krustpunktu apzīmējam ar \(F\) (skat. A23.att.). Tad ir jāpierāda, ka \(\omega\) centrs ir punktā \(F\). Izmantosim, ka četrstūrim apvilktās riņķa līnijas centrs ir četrstūra malu vidusperpendikulu krustpunktā.
Tā kā \(ABCD\) ir vienādsānu trapece, tad simetrijas dēļ \(EF\) ir malu \(AD\) un \(BC\) vidusperpendikuls. Apzīmējam \(\sphericalangle EAD=\sphericalangle EDA=\alpha\) un \(\sphericalangle BAE=\beta\). Tad no trijstūra iekšējo leņķu summas izriet, ka \(\sphericalangle AED=180^{\circ}-\sphericalangle EAD-\sphericalangle ADE=180^{\circ}-2 \alpha\) un no blakusleņķu īpašības \(\sphericalangle AEB=2 \alpha\). Punkti \(E\) un \(F\) atrodas uz riņķa līnijas \(\omega_{1}\), tāpēc \(\sphericalangle AFB=\sphericalangle AEB=2 \alpha\) un \(\sphericalangle BAE=\sphericalangle BFE=\beta\) kā ievilktie leņķi, kas balstās attiecīgi uz viena un tā paša loka. Simetrijas dēļ \(\sphericalangle FBC=\sphericalangle BCF=\left(180^{\circ}-2 \beta\right): 2=90^{\circ}-\beta\). No trijstūra \(ABC\) iegūstam, ka \(\sphericalangle ABC=180^{\circ}-\alpha-\beta\), tad \(\sphericalangle ABF=180^{\circ}-\alpha-\beta-\left(90^{\circ}-\beta\right)=90^{\circ}-\alpha\). No \(\triangle BAF\) iegūstam, ka \(\sphericalangle BAF=180^{\circ}-\left(90^{\circ}-\alpha\right)-2 \alpha=90^{\circ}-\alpha\). Līdz ar to \(\triangle BAF\) ir vienādsānu trijstūris un punkts \(F\) atrodas uz trijstūra malas \(AB\) vidusperpendikula. Tātad punkts \(F\) ir četrstūrim \(ABCD\) apvilktās riņķa līnijas \(\omega\) centrs.

Ar \(F\) apzīmējam riņķa līniju \(\omega_{1}\) un \(\omega_{2}\) otru krustpunktu (skat. A24.att.). Tā kā \(ABCD\) ir vienādsānu trapece, tad simetrijas dēļ \(\sphericalangle EAD=\sphericalangle EDA=\alpha\). Tad \(\sphericalangle CED=\sphericalangle EDA+\sphericalangle EAD=2\alpha\) (kā trijstūra \(AED\) trešā leņķa \(AED\) ārējais leņķis). Apskatām, kādi leņķi balstās uz loka \(CD\), pieņemot, ka arī trapecei \(ABCD\) ir apvilkta riņķa līnija \(\omega\). riņķa līnijā \(\omega\) ievilktais leņķis \(CAD\) balstās uz loka \(CD\), tam atbilstošā centra leņķa lielums ir \(2 \alpha\). Visi leņķi, kas balstās uz loka \(CD\) un kuru lielums ir \(2\alpha\), atrodas uz \(\omega_{2}\). Tātad arī \(\omega\) centrs atrodas uz \(\omega_{2}\).
Analoģiski pierāda, ka \(\omega\) centrs atrodas uz \(\omega_{1}\). Tātad \(\omega\) centrs atrodas riņķa līniju \(\omega_{1}\) un \(\omega_{2}\) krustpunktā- vai nu punktā \(E\), vai punktā \(F\). Riņķa līnijas \(\omega\) centrs nevar būt punkts \(E\), jo \(BE\) un \(AE\) tad būtu rādiusi, bet \(BE \neq AE\) (vienādsānu trapeces diagonāles krustpunktā nedalās uz pusēm). Līdz ar to punkts \(F\) ir trapecei \(ABCD\) apvilktās riņķa līnijas \(\omega\) centrs.
